Publiskā izpaušana ir situācija, kad informācija, kas iepriekš nebija zināma plašai sabiedrībai, tiek labprātīgi pasniegta vai izpausta iedzīvotājiem. Šāda veida informācijas izpaušana ir izplatīta uzņēmējdarbībā, sabiedrisko pakalpojumu darbā un ieguldījumu pasaulē. Ir vairāki dažādi veidi, kā pārvaldīt publiskošanas procesu, tostarp izmantojot drukātos plašsaziņas līdzekļus, preses konferences un elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, piemēram, televīziju vai internetu.
Daudzās valstīs ir īpaši likumi, kas regulē publiskošanas procesu. Šie izpaušanas noteikumi ne tikai nosaka, kāda veida informācija ir jāsniedz plašai sabiedrībai, bet arī bieži nosaka, kāda veida informācija nav izpaužama. Piemēram, tiesību akti par informācijas izpaušanu var pieprasīt, lai pārtikas uzņēmumi publiski identificētu savos produktos atrodamās sastāvdaļas, bet neprasītu katras galaproduktā izmantotās sastāvdaļas daudzumu.
Korporācijas parasti ir ikdienas uzmanības centrā lielajai daļai publiskošanas darbību. Atkarībā no piemērojamiem tiesību aktiem uzņēmumam var būt pienākums publicēt noteiktu informāciju par jaunu produktu, piemēram, vispārīgu sarakstu par to, kuri komponenti veido jauno ierīci. Bieži vien patenti tiek iesniegti pirms publiska paziņojuma un produkta pārdošanas sākuma. Tomēr dažās valstīs uzņēmums var turpināt publiskot paziņojumu un uzsākt produkta pārdošanu, ja vien patents ir pareizi iesniegts divpadsmit kalendāro mēnešu laikā pēc publiskošanas.
Runājot par ieguldījumiem, pareiza informācijas izpaušana ir svarīgs faktors jebkura veida ieguldījumu tirgus ētikas un atbilstības saglabāšanai. Publiskā atklāšana palīdz nodrošināt, ka visiem investoriem ir pieejami vieni un tie paši dati par dažādu akciju, obligāciju un citu vērtspapīru darbību. Tādējādi ikvienam, kas piedalās tirgū, ir vienlīdzīga iespēja izmantot informāciju pēc saviem ieskatiem. Šāda veida publiskošana palīdz samazināt krāpšanas gadījumu skaitu.
Ja tiek atklāts, ka ieguldījumu tirgū notiek informācijas izpaušanas krāpšana, lielākajā daļā tirgu ir izstrādāta politika un procedūras situācijas risināšanai. Piemēram, NASD (Nacionālā vērtspapīru tirgotāju asociācija) atklātības procedūras skaidri aizliedz iekšējās informācijas izmantošanu, lai izveidotu ieguldījumu darījumus. Ja tiek konstatēts, ka ir notikusi nelikumīga tirdzniecība, bieži vien tiek uzlikti smagi finansiāli sodi, tirdzniecības privilēģiju apturēšana un, iespējams, ieslodzījums, ja tiesa atzīst atbildētāju par vainīgu iekšējās informācijas ļaunprātīgā izmantošanā.
Publisku izpaušanu var pārvaldīt, izmantojot drukātos medijus. Šo datu nesēju bieži izmanto uzņēmumi, lai plašākai sabiedrībai darītu zināmus savus ceturkšņa un gada ieņēmumus. Televīzija un radio jau sen ir izmantoti, lai informētu sabiedrību par jaunām zināšanām vai notikumiem, kas varētu interesēt. Mūsdienās interneta izmantošana publisku paziņojumu sniegšanai un informācijas izpaušanai ir kļuvusi ļoti izplatīta, jo uzņēmumi publicē tiešsaistes preses relīzes, rīko investoru sanāksmes, izmantojot tīmekļa konferences, un pat publicē reklāmas, kas tiek straumētas internetā.