Šķīstītava ir jēdziens Romas katoļu doktrīnā. Tā ir vieta, kur dvēsele tiek attīrīta vai attīrīta no ļaunā grēka. Saskaņā ar katoļu rakstiem un katehismu dvēseles pēc nāves pavada laiku šķīstītavā, pirms tās var iekļūt Debesīs. Romas katoļu dogma nenosaka tur pavadīto laiku vai to, vai tai ir fiziska vai garīga atrašanās vieta.
Šķīstītavas ideja sakņojas katoļu doktrīnā, ka neviens cilvēks nav brīvs no grēka. Pat taisnīga cilvēka dvēseli nevar uzskatīt par pilnīgi tīru no maziem vai nenozīmīgiem grēkiem viņa vai viņas dzīves laikā. Katoļi uzskata, ka nav iespējams iet Dieva priekšā, ja cilvēks ir nešķīsts. Tāpēc katoļiem, kuriem nepieciešama atlikušā attīrīšanās pirms nonākšanas Dieva priekšā, jāpavada laiks Šķīstītavā.
Atvainojošie grēki nav tik smagi kā nāves grēki, lai gan atkārtota grēku izdarīšana var izraisīt nāves grēkus. Piedošanas grēks tiek definēts kā neliels Dieva likuma pārkāpums. Parasti ļaunie grēki ir neapdomāti, nevis apzināti ļaunprātīgi. Katoļu Baznīcas Katehismā teikts, ka Dievs ir spējīgs piedot vieglus grēciniekus. Tas nozīmē, ka tie, kas ir izdarījuši atlaižu grēkus, joprojām var atrast žēlastību.
Šķīstītava ir minēta gan Bībeles Vecajā, gan Jaunajā Derībā, kas nosaka dvēselei pārdomu periodu, kas nepieciešams pēc nāves. Pat izredzētajiem, kas ir indivīdi, kas izraudzīti doties uz Debesīm, ir jāiziet cauri šim attīrīšanās procesam. Tiek ierosināts, ka grēku nožēlošana un lūgšana, atrodoties uz Zemes, var samazināt tur pavadīto laiku.
Daudzas reliģijas uzskata, ka lūgšanas par mirušajiem palīdz dvēselēm ātrāk pāriet uz pagaidu vietām, piemēram, šķīstītavu. Katoļu baznīcā sēru un lūgšanu laiks par mirušajiem ir svarīga bēru procesa sastāvdaļa. Tiek uzskatīts, ka cilvēkiem Šķīstītavā palīdz to cilvēku lūgšanas, kurus viņi dzīvē pazina un mīlēja.
Lai gan Bībelē tas nav īpaši minēts, daži domā, ka ar to tiek domāts, ka Šķīstītavā ir attīroša uguns, kas paredzēta dvēseles sārņu sadedzināšanai. To nevajadzētu jaukt ar elli, kas ir mūžīga un kurā ir neskaitāmi sodi grēciniekiem. Šī uguns mudina dvēseli nošķirt no ķermeņa prasībām. Pēc Akvīnas Tomasa domām, attīrīšanas laikā jūtamās sāpes būs “miesas uguns sods”, kas pārbaudīs dvēseles robežas.