Purva kliņģerīte ir vībotņu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs. Augam ir tumši zaļi dobi stublāji, kas izaug līdz 1 pēdu (30.5 cm) garš. Tās spīdīgās lapas var būt apaļas, sirds formas vai nieres formas. Augs ir pazīstams ar saviem dzeltenajiem ziediem, kas atgādina lielus sviestmaizes. Tas plaukst daļēji ēnā purvainos apgabalos un mitros mežos Apvienotās Karalistes, Kanādas un ASV ziemeļu mērenajos reģionos. Purva kliņģerītes parasti ražo savus lielos, sviestmaizēm līdzīgus ziedus no marta līdz jūnijam. Neapstrādātā veidā augs ir indīgs, bet lapas un saknes var ēst, ja tās vārītas.
Purva kliņģerīti sauc arī par Kingcups, Bull’s Eyes, Verrucarria, Water Blobs vai Marybuds. Šekspīrs augu dēvēja par Marybuds. Kliņģerītes nosaukums attiecas uz auga izmantošanu reliģiskos svētkos, godinot Jaunavu Mariju viduslaikos. Oficiālais botāniskais nosaukums ir Caltha palustris, kas cēlies no grieķu vārda, kas apzīmē kausu, un no latīņu vārda, kas apzīmē purvu. Dzelteno ziedu dēļ augs bieži tiek sajaukts ar spārniem, lai gan ziedi ir lielāki par govs sliedēm.
Pastāv diskusijas par to, vai purva kliņģerīte ir savvaļas puķe vai audzēšanas cienīgs augs. Lai gan tie aug savvaļā daudzos purvainos apgabalos Ziemeļamerikā un Apvienotajā Karalistē, tie ļoti labi aug arī ūdens dārzos vai to tuvumā, pievienojot krāsainus uzplaiksnījumus ar saviem spilgti dzeltenajiem ziediem. Tā kā to saknes zemē neiespiežas ļoti tālu, purva kliņģerītes labi aug arī seklos konteinerūdens dārzos.
Augus var rūpīgi novākt no vietējiem strautiem vai purviem agrā pavasarī un pārstādīt ūdens dārzā. Auga saknes var atdalīt arī rudenī, kad augs ir miera stāvoklī, un pārstādīt ūdens dārzos, lai pavasarī uzziedētu. Pārstādot purva kliņģerītes, nekādā gadījumā nedrīkst ļaut saknēm izžūt, un augi vienmēr jānovieto ļoti mitrā, dubļainā augsnē. Arī ar purva kliņģerīti jārīkojas ar cimdiem, jo sula var kairināt ādu.
Izņemot sulas kairinošās īpašības, purva kliņģerīšu ārstnieciskie aspekti ir zināmi tikai nedaudzi. Amerikāņu pamatiedzīvotāji esot izgatavojuši sakņu tinktūru, lai ārstētu čūlas un saaukstēšanos. Lapas ir ēdamas, ja tās vārītas kā spināti, lai gan neapstrādāts augs ir indīgs. Dažreiz ziedu pumpurus marinē sālījumā kā kaperus.