Radioaktīvais piesārņojums ir neregulēta radioaktīvo materiālu, piemēram, radioaktīvo gāzu, šķidrumu vai daļiņu, noplūde vietā, kur tie var kaitēt personām vai aprīkojumam. Augi, ēkas, cilvēki un dzīvnieki var tikt piesārņoti ar radioaktīviem materiāliem, kas nonāk vidē. Gaiss, ūdens, atkritumi un virsmas ir citi iespējamie radioaktīvā piesārņojuma avoti. Piemēram, ja radioaktīva viela ir netīši izlijusi uz grīdas, cilvēki var izplatīt vielu, vienkārši ejot pa piesārņoto grīdu.
Radioaktīvo piesārņojumu var izraisīt vairāki notikumi. Ja, piemēram, notiek kodolsprādziens, tas var izraisīt radioaktīvā piesārņojuma izplatīšanos. Šo parādību parasti sauc par kodolieroču nokrišņiem. Ja radioaktīvā viela nav pareizi noslēgta pamattvertnē, tā var izplatīties uz citiem objektiem, izraisot radioaktīvo piesārņojumu. Radioaktivitātes piesārņojums var būt arī dažu darbību neizbēgams rezultāts. Piemēram, kodoldegvielas pārstrādes laikā automātiski izdalās radioaktīvie materiāli.
Radioaktīvo atkritumu piesārņojums var rasties ārēji, iekšēji vai caur vidi. Ārējais piesārņojums rodas, kad radioaktīvais materiāls, parasti putekļu, pulvera vai šķidruma veidā, nokļūst uz indivīda matiem, ādas vai apģērba. Iekšējais piesārņojums notiek, kad indivīds ieelpo, norij vai absorbē radioaktīvo vielu. Kad radioaktīvais materiāls tiek izplatīts vai nonāk vidē, notiek vides piesārņojums.
Radioaktīvā piesārņojuma ietekme atšķiras atkarībā no radioaktīvās vielas veida, tās ierobežojuma līmeņa un izplatības pakāpes. Radioaktīvā piesārņojuma ietekme parasti ir minimāla zemam radioaktīvo materiālu līmenim, kam ir minimālas ierobežošanas problēmas. Tomēr pat zema līmeņa gadījumos kaitīgais materiāls bieži ir jāattīra un pēc tam pareizi jāiznīcina.
No otras puses, augsts piesārņojuma līmenis var būtiski apdraudēt gan cilvēkus, gan vidi. Ja indivīdi tiek piesārņoti ar radioaktīvu materiālu, viņi tiks pakļauti starojuma iedarbībai, līdz materiāls tiks izvadīts no viņu ķermeņa, matiem un apģērba. Radioaktīvās ierobežošanas ietekme ir atkarīga no radioaktīvā piesārņojuma līmeņa un vielas ķīmiskās toksicitātes. Dažos gadījumos viela var izplatīties visā ķermenī un ātri noņemt. Tomēr citos gadījumos var rasties būtiski traucējumi, piemēram, orgānu bojājumi vai mazspēja.
Radiopiesārņojuma kontroli var veikt, ieviešot drošības zonas ap piesārņotajām zonām. Drošības zonas ir paredzētas, lai samazinātu piekļuvi radioaktīviem materiāliem, kas var negatīvi ietekmēt sabiedrības veselību. Kontroles procedūrās arī parasti ir nepieciešams, lai personas, kas strādā drošības zonās, ir apmācīti speciālisti, kuri izmanto atbilstošu drošības aprīkojumu.