Kas ir radiogrāfiskā pārbaude?

Radiogrāfiskā pārbaude ir materiālu pārbaudes veids, kurā izmanto elektromagnētiskos viļņus, lai pārbaudītu, vai objektā nav defektu. Šo testēšanas paņēmienu var izmantot visam, sākot no metāla vai koka, un tā ir īpaši efektīva tādām lietām kā tērauds vai kompozītmateriāli. Radiogrāfiskā pārbaude ir nesagraujošās pārbaudes (NDT) veids. NDT laikā pārbaudāmais materiāls paliek neskarts un nav pakļauts griešanai, urbšanai vai citiem traucējumiem.

Šī testa metode ietver rentgena iekārtas izmantošanu, lai nosūtītu elektromagnētisko starojumu caur objektu. To parasti veic, izmantojot rokas rentgena ierīci, taču to var veikt arī, izmantojot gamma starus. Kad šo viļņu fotoni nonāk objektā, daļa no viļņu enerģijas tiek absorbēta materiālā. Citi iziet cauri objektam un iziet caur otru pusi. Mērot izmaiņas šajos viļņos, kad tie atstāj materiālu, testētāji var pārbaudīt, vai objektā nav defektu.

Radiogrāfiskā pārbaude sniedz daudz informācijas profesionāļiem un inženieriem. Tas var palīdzēt pārbaudīt materiāla biezumu, kā arī tā strukturālo uzbūvi. Radiogrāfiskā pārbaude arī brīdina testētājus par iekšējām plaisām, tukšumiem vai gaisa kabatām materiālā. Šāda veida pārbaude var arī norādīt uz vājajām vietām, kas laika gaitā var izraisīt neveiksmi.

Viena no galvenajām radiogrāfiskās pārbaudes priekšrocībām ir tā, ka tā nodrošina testa rezultātu filmu ierakstu. Šie rezultāti šķiet līdzīgi medicīniskajam rentgenam un var palīdzēt lietotājiem novērtēt vai diagnosticēt materiālu. Tumši plankumi uz plēves norāda uz enerģiju, ko materiāls nav absorbējis, un parasti norāda uz trūkumu vai defektu. Šos attēlus var izmantot, lai labotu objektu vai palīdzētu lietotājiem atrast efektīvāku ražošanas paņēmienu. Atkārtota pārbaude ļauj lietotājiem saglabāt attēlus failā un salīdzināt tos, lai pamanītu izmaiņas objektā laika gaitā.

Radiogrāfiskā pārbaude ir populāra metode metināto šuvju un šuvju pārbaudei metāla izstrādājumos vai kompozītmateriālos. Tāpat kā citas nesagraujošās testēšanas metodes, šī testa metode ļauj inženieriem pārbaudīt metinājuma efektivitāti, netraucējot materiālu. Šo procesu plaši izmanto arī būvmateriālu, kosmosa kuģu un satelītu komponentu pārbaudei.

Tiem, kas strādā šajā jomā, ir jāapzinās iespējamie drošības riski, kas saistīti ar radiogrāfisko testēšanu. Šis process pakļauj darbiniekus bīstamam starojumam, kam var būt nopietnas sekas veselībai. Visiem testēšanas darbiniekiem, veicot šīs pārbaudes, ir jāapmāca un jāievēro atbilstošas ​​drošības procedūras.