Radošā vizualizācija ir prakse izmantot pozitīvu domāšanu kopā ar radītiem garīgiem tēliem noteiktu mērķu sasniegšanai. Lielākajai daļai cilvēku, iespējams, ir pazīstami tās pielietojumi sportā, kur sportisti vizualizē tādas lietas kā grozu taisīšana, piespēļu ķeršana, nevainojama piezemēšanās nokāpšanas laikā un tamlīdzīgi. Ideja patiesībā ir radusies daudz senāk dažās budisma praksēs, un tai ir arī zināms pamatojums Wicca un citās reliģijās. Turklāt daudzi cilvēki uzskata, ka šī tehnika ir noderīga ikdienas apstākļos, lai sasniegtu jebkāda veida vēlamo objektu vai rezultātu.
Radošās vizualizācijas praktizētāju pamatā ir pārliecība, ka domas var ietekmēt cilvēku eksistences iznākumu. Neatkarīgi no tā, kā tas tiek izmantots, ja cilvēki nepārtraukti meditatīvā veidā virza savas domas uz noteiktiem mērķiem, viņiem var būt lielāka iespēja tos sasniegt. Daudzi cilvēki secina, ka radošās vizualizācijas rezultāts nav 100% pozitīvs un ne vienmēr tiešā veidā iegūs cilvēkus to, ko viņi vēlas. Radoša vizualizācija, kurā ārvalstīs dzimis ASV pilsonis kļūst par prezidentu, visticamāk, ir maz ticams, ņemot vērā likumus, kas pret to ir vērsti. Turklāt, lai sasniegtu mērķus, jebkura vizualizācija ir jāsavieno pārī ar faktisko darbu.
Piemēram, sportists, visticamāk, neizcelsies bez fiziskas prakses un kustību atkārtošanas, kas palīdz iegūt muskuļu atmiņu un lielākas prasmes. No otras puses, daudzi sportisti uzskata, ka veiktspēja tiek uzlabota, ja viņi izmanto meditācijas metodes, vizualizējot veiksmīgas kustības. Treneri vai sporta psihologi viņiem bieži māca radošās vizualizācijas prasmes, un tie sportisti, kuriem ir radušās veiktspējas problēmas, var īpaši izmantot šīs metodes, lai pozitīvāk domātu par turpmāko sniegumu. Atkal, tas ne vienmēr darbojas, bet daudzi sportisti uzskata, ka tas palīdz, un ir daži ierobežoti pētījumi, kas liecina par vizualizācijas efektivitāti.
Senās un mūsdienu reliģijas dažkārt izmanto arī radošu vizualizāciju. Dažas budisma sektas meditācijas laikā izmanto radošu pozitīvu domāšanu. Jaunākās Wiccan reliģijas varētu izmantot līdzīgu taktiku. Zināmā mērā daudzas jūdu-kristiešu-islāma reliģijas arī pēta šos paņēmienus lūgšanu laikā, taču, tā kā ideja zināmā mērā ir saistīta ar cilvēka domu ietekmēšanu uz dabisko pasauli, daži uzskata, ka tai ir maģiska īpašība, kas padara Dievu mazāk svarīgu. Ja vizualizācijas nedarbosies, šo reliģisko grupu cilvēki, visticamāk, pieņemtu, ka Dievs ir noraidījis konkrētu lūgumu, vai arī, ja vizualizācijas ir veiksmīgas, viņi varētu piedēvēt panākumus pozitīvai attieksmei un Kunga žēlastībai.
Ir daudz grāmatu un programmu, kas uzsver radošās vizualizācijas nozīmi. Šķiet, ka vairāki no tiem sola nereālus rezultātus un liek domāt, ka cilvēki varēs tieši ietekmēt milzīgu savas dzīves daļu, veicot mērķtiecīgu meditāciju, kas redz pozitīvus rezultātus. Lai gan ir psiholoģiski pamatoti domāt, ka kopumā pozitīva attieksme var ietekmēt iznākumu un to, kā cilvēki to uztver, nav pilnībā skaidrs, vai vizualizācija vienmēr ietekmē. Ja cilvēki vēlas to izmēģināt, viņi, iespējams, vēlēsies to vispirms izmēģināt paši, pirms tērēt daudz naudas programmai, kas sola grūti noticēt rezultātus.