Rakstzīmju analīzes eseja ir rakstisks darbs, kurā kāds analizē un raksta par varoni konkrētajā stāstā. Šī eseja bieži tiek rakstīta kā klases uzdevums, lai gan tā var būt arī daļa no rakstiska darba kritiska pārskata vai analīzes. Šāda veida esejas pamatmērķis ir aplūkot un analizēt stāsta varoni, lai labāk izprastu viņa raksturu un mērķi. Šāda veida esejā jāizmanto dažādi stāstnieka sniegtie raksturojuma aspekti, lai atklātu informāciju par šo varoni.
Kad kāds raksta rakstura analīzes eseju, tas ir paredzēts, lai lasītājam sniegtu labāku izpratni par konkrētu rakstveida darba varoni un to, kā viņš vai viņa darbojas šajā darbā. Lai gan šādā esejā var iekļaut vairākas rakstzīmes, tas parasti tiek darīts, lai salīdzinātu divus galvenos varoņus vai koncentrētos tikai uz vienu varoni. Mazsvarīgie varoņi var nebūt pietiekami svarīgi vai parādīti stāstā, lai attaisnotu pilnīgu analīzi, lai gan tas lielā mērā ir atkarīgs no stāsta un tā varoņu rakstura.
Lai gan šai esejai var izmantot dažādus formātus, tajā bieži ir iekļauts pārskats par varoni un to, kā viņš vai viņa iekļaujas stāstā. Tas parasti sākas ar varoņa pamata analīzi, parādot, ka rakstnieks saprot, kāda veida tēlu viņš vai viņa analizē. Tas var ietvert apzīmējumus, piemēram, “varonis” un “antagonists”, kā arī specifiskākus varoņu tipus, piemēram, plēves, dinamiskus un statiskus varoņus un pat dažādus stāstiem raksturīgus arhetipus. Kad vispārējais varonis ir izveidots, analīzē parasti tiek pētīts, cik šis varonis ir svarīgs stāstam un tā konfliktam.
Rakstzīmju analīzes esejā parasti ir ietverti piemēri no stāsta, lai pamatotu tajā izteiktos apgalvojumus, izmantojot tiešu vai netiešu raksturojumu. Tiešais raksturojums attiecas uz konkrētiem veidiem, kā rakstnieks tieši apraksta savus varoņus, savukārt netiešais raksturojums attiecas uz darbību vai dialoga piemēriem, ko varonis veicis, lai netieši atklātu informāciju par viņu. Rakstot šāda veida analīzi, ir svarīgi saprast šāda veida raksturojumus, jo abas metodes bieži izmanto, lai atklātu informāciju par rakstzīmēm. Šos piemērus var izmantot, lai atbalstītu tajā ietvertos apgalvojumus vai argumentus par varoni un to, kā viņš vai viņa ir saistīts ar stāstu.