Kas ir regulējuma reforma?

Normatīvā reforma ir koncepcija, kas ietver noteikumu valdības struktūras pārveidošanu, izveidojot jaunus likumus, mainot esošos vai atceļot esošos. Šādas regulatīvās reformas motivācija var būt ekonomiska vai kāda veida kaitējuma mazināšana, kas izriet no regulējamās darbības. Atkarībā no konkrētās valdības struktūras regulējuma reformu var veikt ar administratīvās aģentūras starpniecību, ko šī valdība ir izveidojusi konkrētā jautājuma risināšanai, vai arī ar likumu atcelšanu vai pieņemšanu. Gandrīz katrā nozarē ir atbalstītāji, kas atbalsta lielāku vai mazāku regulējumu.

Valdības regulējums var tikt īstenots jebkurā jomā, kas var tikt pārvaldīta valstī. Lai gan faktiskā regulēšanas metode ir atkarīga no valdības struktūras, valdības darbības joma parasti attiecas uz jebkuru saimniecisko darbību, kas tiek veikta šajā valstī. Piemēram, valsts valdība, kas pilnvaro izveidot administratīvas aģentūras, lai pārraudzītu noteiktu nozari vai nozaru grupu, var vienkārši izdot rīkojumu — bieži sauktu par nolēmumu —, lai ietekmētu veidu, kā jebkura tās pārraudzītā privātā puse var rīkoties. Valstī, kuras valdība neizmanto administratīvās aģentūras, tās likumdevēja iestāde var pieņemt likumus, lai īstenotu šādu regulējuma reformu.

Normatīvā reforma var notikt abos virzienos — vai nu ieviešot vairāk noteikumu, vai arī atceļot esošos noteikumus. Cilvēki visbiežāk iestājas par lielāku regulējumu situācijās, kad ir neliela cilvēku grupa, kurā ir koncentrēta ekonomiskā vara vai ir kaitīga ietekme uz sabiedrību. Piemēram, pretmonopola likumi, kas aizliedz monopoluzņēmumus un nodrošina konkurenci tirgū, ir brīvā tirgus regulējuma veids. Ierobežojot to, cik lielu daļu konkrētā tirgus uzņēmums var ieņemt, regula cenšas novērst to, ka šāds uzņēmums izmanto patērētājus.

Atcelšanas atbalstītāji — regulatīvā reforma, kas ietver regulējošo noteikumu atcelšanu — apgalvo, ka, ja uzņēmumiem ir atļauts darboties netraucēti ar noteikumiem, kas neko nedara, bet tikai kavē to uzņēmējdarbības veikšanu, var nopelnīt vairāk naudas. Turklāt, ja uzņēmumi nopelnīs vairāk naudas, tam būs pozitīva ietekme uz ekonomiku kopumā. Piemēram, noteikumi, kas liek uzņēmumiem ierobežot oglekļa emisijas vides aizsardzības nolūkā, nosaka obligātus pasākumus, kas var būt dārgi, kas samazina šo uzņēmumu peļņu.