Ierakstu turētājs ir akciju vai parāda instrumenta, piemēram, obligācijas, reģistrēts īpašnieks. Korporācijām dažādiem administratīviem nolūkiem ir jāseko līdzi savu vērtspapīru īpašniekiem. Daži vērtspapīri ir pieprasāmi, kas nozīmē, ka emitents var pieprasīt to atgriešanu. Citiem var būt ierobežojumi, kas saistīti ar to nodošanu. Šādos gadījumos emitentam jāspēj sazināties ar turētāju.
Vērtspapīru īpašniekam varētu būt noteiktas tiesības saistībā ar viņa ieguldījumu. Šīs tiesības var ietvert balsošanu par korporatīvajiem jautājumiem, dividenžu un procentu sadali, kā arī parasto korporatīvo saziņu. Atkarībā no konkrētā nodrošinājuma veida īpašnieku reģistrāciju var uzturēt pati izdevējsabiedrība vai neatkarīga reģistratūra. Atkal, ļoti svarīga ir spēja atrast rekorda turētāju.
Parastās akcijas regulāri tiek tirgotas no viena īpašnieka uz otru, kas var radīt problēmas, ja nodošanas periodā būtu jāmaksā dividendes. Tirgojot akcijas, galīgā īpašumtiesību nodošana var ilgt vairākas dienas. Jautājums ir par to, vai pircējam vai pārdevējam ir tiesības saņemt dividendes vai ieņēmumus no akciju sadalīšanas šajā norēķinu periodā. Amerikas Savienoto Valstu Vērtspapīru un biržu komisijas noteikumi atrisina šo jautājumu, uzliekot pienākumu korporatīvajiem direktoriem noteikt ieraksta datumu, deklarējot dividendes. Uzskaites turētājiem šajā datumā ir tiesības uz dividendēm.
Lai kvalificētos kā ierakstu turētāja, akcijas ir jāiegādājas vismaz divas darba dienas pirms ieraksta datuma. Šo pēdējo dienu, lai nopelnītu dividendes, sauc par ex-dividenžu datumu. Ieraksta datums parasti nav pirkuma datums; tas ir tikai brīdis, kad īpašumtiesības tiek nodibinātas izplatīšanas nolūkos.
Ierakstu turētājs var būt fiziska vai uzņēmējsabiedrība, un turētāja vārds parasti ir norādīts akciju vai obligāciju sertifikātā. Viņš vai viņa var būt tikai aizbildnības īpašnieks, piemēram, ja faktiskais labuma guvējs ir nepilngadīgs vai ja vērtspapīru klienta vārdā glabā brokeris. Vērtspapīri var būt arī pilnībā nereģistrēti, un tādā gadījumā nav neviena ieraksta turētāja, kas reģistratūrai būtu jāatzīmē vai kas jānorāda sertifikātā. Šādus nereģistrētus vērtspapīrus sauc par uzrādītāja sertifikātiem, un ikviens, kura īpašumā tie ir, var tos tirgot vai saņemt izdevīgus sadali. Ierakstu turētājus var saukt arī par ierakstu īpašniekiem vai akcionāriem/akcionāriem.