Relatīvs īpašības vārds būtībā ir relatīvs vietniekvārds, kas tiek izmantots teikumā kā īpašības vārds, galu galā modificējot vai aprakstot lietvārdu vai vietniekvārdu. Piemēram, vārds “tas” ir relatīvs vietniekvārds, un to bieži lieto teikumā, piemēram, “Man ir kaķis, kas ēd daudz”. Šajā teikumā vārds “tas” tiek lietots kā vietniekvārds vārda “kaķis” vietā, lai norādītu, kurš objekts teikumā “ēd daudz”. Ja relatīvais vietniekvārds “that” tiek lietots īpašības vārda formā, piemēram, teikumā “Iedod man to grāmatu”, tas ir relatīvs īpašības vārds, jo tas apraksta lietvārdu “grāmata”.
Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā saprast relatīvā īpašības vārda mērķi, ir vispirms saprast relatīvos vietniekvārdus. Tie ir vārdi, kas darbojas tāpat kā citi vietniekvārdi, ieņemot lietvārda vietu teikumā, bet to dara, atsaucoties uz lietvārdu, kas jau atrodas šajā teikumā. Viņi ir “relatīvi”, jo nevar darboties paši un tomēr izteikt jebkāda veida skaidru nozīmi. Vietniekvārdam, piemēram, “viņš”, joprojām ir kāda vispārīga nozīme ārpus konkrēta konteksta, savukārt vietniekvārdam, piemēram, “tas”, būtībā nav nozīmes bez lietvārda, uz kuru tas attiecas.
Tādos teikumos kā “Vīrietis valkāja cepuri, kas lika viņam izskatīties garākam” vārdi “tas” un “viņš” ir vietniekvārdi, kas attiecas uz citiem lietvārdiem. “Viņš” attiecas uz “cilvēku”, kas ir lietots teikumā iepriekš, taču tam joprojām ir nozīme ārpus konteksta, kurā tas tiek lietots. Vārds “tas” piemērā būtībā ir bezjēdzīgs bez tā konteksta, kurā tas attiecas uz iepriekš minēto “cepuri”, lai norādītu, ka tas liek viņam “izskatīties garākam”.
Tomēr ir daži konteksti, kuros relatīvo vietniekvārdu var lietot īpašības vārda formā, kurā tie kļūst par relatīvu īpašības vārdu. Tādos teikumos kā “Lūdzu, iedod man to cepuri” vārds “tas” tagad darbojas kā īpašības vārds. Tas joprojām ir relatīvs vietniekvārds, jo tam nav raksturīgas nozīmes ārpus konteksta, taču šajā iestatījumā tas darbojas, lai mainītu vārdu “cepure” tādā veidā, kas norāda, uz kuru vārdu teikumā ir atsauce. Tā funkcija ir gandrīz tāda pati kā īpašības vārdam, piemēram, “mazs” vai “zils”, kas varētu arī aprakstīt cepuri.
Relatīvā īpašības vārda loma ir diezgan svarīga, jo tā ļauj apgalvojumiem iegūt nozīmi, neprasot atkārtot. Kāds varētu teikt: “Cepure uz galda ir mana, lūdzu, iedodiet man cepuri uz galda”, taču atkārtotais frāze izklausās dīvaini. Dabiskāk ir, ja kāds saka: “Cepure uz galda ir mana, lūdzu, iedodiet man to cepuri” un izmanto relatīvu īpašības vārdu, lai bez atkārtošanas padarītu nozīmi skaidru.