Restitūcija attiecas uz naudu vai precēm, ko persona, kas notiesāta par kriminālpārkāpumu vai civilpārkāpumu, atdevusi šī pārkāpuma upurim. Tas var izpausties dažādos veidos, lai gan parasti tas sedz izdevumus, kas tieši radušies notiesātās puses darbības dēļ, un neietver sodošus zaudējumus vai juridiskus naudas sodus. Cietušajam lietā var būt nepieciešams pierādīt, cik naudas vai mantas notiesātās personas rīcības dēļ zaudētas, un tie, kam piespriests veikt maksājumus, var iebilst pret lēmumu atsevišķā sēdē.
Lai gan restitūciju var noteikt krimināllietā vai civillietā, tā nav tas pats, kas soda atlīdzība vai kompensācija par nākotnes problēmām. Restitūcija parasti ir tieši saistīta ar personas darbībām nozieguma izdarīšanas laikā vai pārkāpjot līgumu vai īpašuma tiesības. Tas parasti atspoguļo naudu vai īpašumu, kas tieši pazaudēts personas darbību dēļ vai ka darbības var skaidri uzskatīt par tādām, kas upurim maksā. Ja kāds nozog naudu kādam citam, tad šīs naudas atmaksa pēc notiesāšanas būtu restitūcija; nauda, kas samaksāta psihisku traucējumu dēļ, būtu saistīta ar zaudējumu atlīdzināšanu.
Šādā veidā var atgūt dažādu veidu izmaksas, lai gan cietušajam bieži būs jāpierāda, ka šādas izmaksas radušās notiesātās puses darbības dēļ. Par transportlīdzekļa slepkavību ceļu satiksmes negadījumā notiesātajam, piemēram, varētu piespriest atlīdzināt bojātā transportlīdzekļa remontam vai nomaiņai nepieciešamo naudas summu, kā arī negadījuma rezultātā bojā gājušā apbedīšanas izdevumus. Ja persona ir notiesāta par bruņotu laupīšanu un bateriju, viņam var piespriest atmaksāt nozagto summu, kā arī uzbrukuma rezultātā radušos medicīniskos izdevumus.
Tiesa pēc notiesāšanas var noteikt restitūciju lietas sēdes noslēgumā. To var noteikt arī pēc lietas izbeigšanas restitūcijas sēdes laikā. Negadījuma upuris var pieprasīt šādu uzklausīšanu, un viņam, iespējams, būs jāiesniedz pierādījumi, kas pierāda faktiskos zaudējumus, kas radušies tieši incidenta rezultātā. Persona, kurai piespriests maksāt restitūciju, var arī pieprasīt uzklausīšanu, lai argumentētu, ka viņam vai viņai nav jāmaksā piespriesto summa, un, iespējams, būs jāiesniedz pierādījumi par to, kāpēc šāds maksājums ir pārmērīgs vai nepamatots.