Retoriskie aicinājumi ir argumentācijas stratēģijas, kuru mērķis ir pārliecināt klausītāju par konkrētiem jautājumiem, argumentējot vai apelējot uz noteiktiem klausītāja rakstura vai personības aspektiem. Trīs galvenie retoriskie aicinājumi ir ētoss jeb aicinājums, kas balstīts uz runātāja raksturu; logotipi vai apelācija, kas balstīta uz loģiku un saprātu; un patoss, uz emocijām balstīta pievilcība. Visas šīs apelācijas tiek izmantotas dažādos iestatījumos, lai gan daži veidi ir biežāk sastopami dažos iestatījumos nekā citos. Piemēram, emocionāli aicinājumi ir īpaši izplatīti reklāmā, savukārt loģiku biežāk izmanto akadēmiskajās aprindās un tiesību aktos.
Ētoss jeb aicinājums, kas balstīts uz runātāja raksturu, liek runātājam pierādīt sevi kā autoritāti diskusijas tēmā. Viņš var to darīt, norādot, ka viņam ir daudzu gadu atbilstoša pieredze vai viņš ir publicējis svarīgus pētījumus noteiktā jomā. Retoriski aicinājumi, kuru pamatā ir reputācija un raksturs, bieži tiek izmantoti, lai pārliecinātu lielas cilvēku grupas, kurām ir maz zināšanu vai vispār nav zināšanu par noteiktu jomu, pieņemt noteiktus lēmumus. Piemēram, politiķi mēdz uzrunāt vēlētājus, skaidrojot, kā viņu pagātnes pieredze un lēmumi padara viņus par labiem kandidātiem. Viņi cer pārliecināt potenciālos vēlētājus balsot par viņiem, nevis pamatojoties uz viņu nākotnes plānu nopelniem, bet gan pēc viņu rakstura un zināšanām.
Savukārt apelācijas pie saprāta pamatā ir rūpīga un bieži vien formāla loģika, kuras mērķis ir pierādīt noteikta apgalvojuma pamatotību. Retoriski aicinājumi, kuru pamatā ir loģika, ir izplatīti akadēmiskajās jomās, piemēram, filozofijā, formālās debatēs un tiesību zinātnē. Daudzi zinātnes secinājumi tiek sniegti arī ar retorisku aicinājumu, kas balstās uz loģisku virzību no pierādījumiem līdz vispārējam secinājumam. Daudzos gadījumos uz emocijām vai autoritātēm balstītu retorisku aicinājumu iekļaušana loģiskā argumentācijā netiek uzskatīta par piemērotu, jo loģiskās aicinājumus parasti vērtē stingri, pamatojoties uz loģiskās virzības līdz secinājumam stiprumu.
Emocionāli retoriski aicinājumi parasti ir paredzēti, lai izraisītu noteiktu emocionālu reakciju, kas galu galā mudina klausītājus rīkoties. Piemēram, reklāmas bieži mēģina izraisīt baiļu un nedrošības sajūtu, kas liek klausītājiem iegādāties noteiktus produktus vai pakalpojumus. Tāpat labdarības organizācijas bieži izmanto emocionālus aicinājumus cietušo cilvēku aprakstu un attēlu veidā, lai pārliecinātu cilvēkus ziedot laiku vai naudu saviem mērķiem.