TJG Online
Bizness un ekonomika

Kas ir rezerves valūta un kur tajā iederas eiro

Īsā atbilde

Rezerves valūta ir valūta, kurā centrālās bankas un valdības tur savas ārvalstu valūtas rezerves un kurā notiek liela daļa starptautiskās tirdzniecības un aizņemšanās. Pasaulē dominē ASV dolārs, otrajā vietā ir eiro, kas ir arī Latvijas nauda kopš 2014. gada.

Valūta kļūst par rezerves valūtu nevis ar lēmumu, bet ar uzticēšanos. Vajadzīga liela un atvērta ekonomika, dziļš un likvīds valsts obligāciju tirgus, brīva kapitāla kustība, paredzama tiesiskā vide un centrālā banka, kas spēj noturēt zemu inflāciju. Tieši dziļais tirgus ir izšķirošais: rezerves ir jātur tādos aktīvos, kurus krīzē var ātri pārdot, nesagraujot to cenu.

Rezerves valūtai ir vairākas savstarpēji saistītas funkcijas. Tā kalpo par norēķinu vienību starptautiskajos līgumos, par darījumu valūtu precēm, piemēram, naftai un izejvielām, par emisijas valūtu, kurā valstis un uzņēmumi aizņemas starptautiskajos tirgos, un par uzkrājumu valūtu centrālo banku rezervēs. Valūta var būt spēcīga vienā funkcijā un vāja citā, tāpēc tās lomu nevar novērtēt pēc viena rādītāja.

Vēsturiski šī loma ir mainījusies: 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā dominēja Lielbritānijas sterliņu mārciņa, pēc Otrā pasaules kara Bretonvudsas sistēma piesaistīja valūtas dolāram, bet dolāru zeltam. 1971. gadā ASV pārtrauca dolāra maiņu pret zeltu, un sistēma pārgāja uz peldošiem kursiem, tomēr dolāra dominance saglabājās, jo tā balstās tīklu efektā: to lieto tāpēc, ka to lieto visi pārējie. Pārmaiņas šajā jomā notiek gadu desmitos, nevis gados.

Eiro ieviesa 1999. gadā bezskaidrā norēķinos un 2002. gadā skaidrā naudā, un tas kļuva par otro nozīmīgāko rezerves valūtu. Tam seko Japānas jena, sterliņu mārciņa un Ķīnas juaņa, kuras loma aug lēni, jo Ķīnā kapitāla kustība ir ierobežota. Sadalījumu starp valūtām oficiālajās rezervēs publicē Starptautiskais Valūtas fonds savā COFER statistikā, bet eiro starptautisko lomu katru gadu atsevišķi analizē Eiropas Centrālā banka.

Latvijai tas nav akadēmisks jautājums. Kopš eiro ieviešanas 2014. gada 1. janvārī Latvijas Banka ir Eurosistēmas daļa un piedalās eiro zonas monetārās politikas lēmumos, bet daļa valsts valūtas rezervju ir apvienota ar Eiropas Centrālās bankas rezervēm. Praktiskais ieguvums iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir valūtas maiņas riska izzušana darījumos ar lielāko daļu Eiropas partneru un zemākas aizņemšanās izmaksas, nekā tās bija ar nelielu nacionālu valūtu.

Rezerves valūtas statuss valstij dod priekšrocības, bet arī pienākumus. Emitentvalsts var aizņemties lētāk, jo tās obligācijas pērk visa pasaule, un tās uzņēmumi darījumos izvairās no valūtas maiņas izmaksām. Vienlaikus centrālās bankas lēmumi ietekmē arī tās valstis, kuras šo valūtu tikai lieto: kad ASV Federālo rezervju sistēma ceļ procentu likmes, dolāros aizņēmušās attīstības valstis uzreiz izjūt lielāku parāda slogu. Tieši tāpēc diskusija par rezervju dažādošanu atkārtojas ik reizi, kad pasaules ekonomikā pieaug spriedze.

Ko no tā ņemt vērā praksē

Uzņēmumam, kas pārdod uz eiro zonas valstīm, valūtas risks neveidojas, bet darījumos dolāros, mārciņās vai juaņās tas ir reāls un jāpārvalda apzināti: vai nu cenu nosakot eiro, vai izmantojot bankas piedāvātus nākotnes darījumus. Biežākā kļūda ir pieņemt, ka nelielā apjomā kursa svārstības neko nemaina, un pēc tam gada beigās atrast peļņu, ko apēdis kurss.

Privātpersonai rezerves valūtas statuss nav ieguldījumu stratēģija. Turēt uzkrājumus dolāros tikai tāpēc, ka tā ir pasaules galvenā valūta, nozīmē uzņemties kursa risku pret eiro, kurā ir gandrīz visi jūsu ikdienas izdevumi. Ieguldījumu lēmumi ir atkarīgi no mērķa un termiņa, un lielākās summās ir vērts konsultēties ar licencētu ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju, kura uzraudzību Latvijā veic Latvijas Banka.

Kas nav rezerves valūta

Rezerves valūta nav tas pats, kas stabila vai stipra valūta. Šveices franks tiek uzskatīts par ļoti stabilu, bet Šveices ekonomika ir par mazu, lai franks varētu uzņemt lielu daļu pasaules rezervju. Tāpat augsts valūtas kurss pats par sevi neko neliecina par tās starptautisko lomu.

Rezerves valūta nav arī kriptoaktīvi. Kriptovalūtas nav neviena emitētas saistības, to cena ir ļoti svārstīga, un centrālās bankas tās rezervēs neuzskaita kā valūtu. Atsevišķi no tā attīstās digitālā centrālās bankas nauda: Eiropas Centrālā banka strādā pie digitālā eiro projekta, kas būtu tas pats eiro elektroniskā formā, nevis jauna valūta.

Avoti