TJG Online
Bizness un ekonomika

Kas ir bāzes valūta?

Īsā atbilde

Bāzes valūta ir valūtas pārī pirmā minētā valūta, kuras viena vienība tiek izteikta otrās valūtas vienībās. Pierakstā EUR/USD bāzes valūta ir eiro, bet ASV dolārs ir kotējuma jeb pretējā valūta, un skaitlis rāda, cik dolāru maksā viens eiro.

Kotējumu lasa vienmēr vienādi: bāzes valūtas daudzums ir viens, un cena ir izteikta kotējuma valūtā. Ja EUR/USD kurss pieaug, tas nozīmē, ka par vienu eiro var nopirkt vairāk dolāru, proti, eiro ir kļuvis stiprāks, nevis vājāks. Šī šķietami vienkāršā loģika ir biežākais jauno tirgotāju un arī uzņēmumu grāmatvežu kļūdu avots, jo, pārbaudot pretējo pierakstu USD/EUR, skaitlis mainās apgriezti.

Tirgū valūtu pāru secība nav nejauša, tā ir vēsturiski nostiprinājusies. Eiro tradicionāli tiek likts pirmajā vietā gandrīz visos pāros, kuros tas piedalās, pēc tam seko Lielbritānijas sterliņu mārciņa, Austrālijas un Jaunzēlandes dolārs un tikai tad ASV dolārs. Tāpēc pastāv EUR/USD, nevis USD/EUR, bet vienlaikus USD/JPY un USD/CHF, kur bāzes valūta ir dolārs. Pārus, kuros neviena valūta nav ASV dolārs, sauc par krustpāriem.

Uzņēmumam šis jēdziens ir svarīgs arī ārpus tirdzniecības. Grāmatvedībā un finanšu pārskatos lieto uzskaites jeb funkcionālo valūtu, kas Latvijā ir eiro, un visus darījumus citās valūtās pārrēķina. Ja uzņēmums iepērk izejvielas dolāros, bet pārdod eiro, tad eiro ir tā bāze, pret kuru mēra risku, un dolāra kursa kāpums tieši palielina izmaksas. Šo risku pārvalda ar cenu politiku, līguma nosacījumiem vai finanšu instrumentiem.

Kļūdas parasti rodas trijās vietās. Pirmā ir kursa apgriešana: dalīšana kursa vietā ar reizināšanu vai otrādi, un rezultāts atšķiras tieši tik, cik liela ir kursa novirze no viena. Otrā ir maiņas punkta kursa lietošana grāmatvedībā, kaut gan tur jālieto atsauces kurss. Trešā ir datuma sajaukšana: darījumam piemēro tās dienas kursu, kas noteikta grāmatvedības politikā, nevis dienas, kurā rēķins ievadīts sistēmā. Vienkāršākā pārbaude ir jautāt sev, vai rezultāts ir loģiski lielāks vai mazāks par sākotnējo summu.

Latvijas iedzīvotājam ikdienā biežāk nākas saskarties ar pirkšanas un pārdošanas kursa starpību, kas ir valūtas maiņas pakalpojuma cena. Valūtas maiņas punktam un bankai ir pienākums skaidri norādīt kursus un komisijas maksu. Oficiālais atsauces kurss, ko izmanto grāmatvedībā, nodokļos un statistikā, ir Eiropas Centrālās bankas publicētais eiro atsauces kurss, un to pārpublicē arī Latvijas Banka.

Piemērs ar skaitļiem

Pieņemsim, ka EUR/USD kotējums ir 1,0850. Tas nozīmē, ka par vienu eiro dod 1,0850 ASV dolāra. Lai 5 000 eiro izteiktu dolāros, summa jāreizina ar kursu. Lai dolāros izteiktu summu pārvērstu eiro, tā jādala ar kursu.

Ja nākamajā dienā kotējums ir 1,1000, eiro ir kļuvis dārgāks. Latvijas eksportētājam uz ASV tas ir nelabvēlīgi, jo viņa prece amerikāņu pircējam kļūst dārgāka, savukārt importētājam, kurš pērk dolāros, tas ir izdevīgi.

Kā to lieto maiņas punktā

Maiņas punktā redzamas divas kolonnas: pirkšanas un pārdošanas kurss. Tie attiecas uz punkta darbību, nevis uz klienta darbību, tāpēc klients pārdod valūtu pēc zemākā skaitļa un pērk pēc augstākā. Starpība starp tiem ir pakalpojuma cena, un to ir vērts salīdzināt ar atsauces kursu.

Ja darījums notiek ar karti ārzemēs un terminālis piedāvā norēķināties eiro, nevis vietējā valūtā, konvertāciju veic terminālis pēc sava kursa. Parasti izdevīgāk ir izvēlēties vietējo valūtu un ļaut konvertāciju veikt savai bankai.

Kur ņemt kursu grāmatvedībai

Uzņēmuma grāmatvedības politikā ir jānorāda, kura kursa avota un kuras dienas kursu lieto. Praksē lieto Eiropas Centrālās bankas publicēto eiro atsauces kursu, kuru katru darbdienu pārpublicē arī Latvijas Banka. Svētku un brīvdienu darījumiem politikā jāparedz, kurš kurss tiek piemērots.

Ja darījums notiek valūtā, kurai atsauces kurss netiek publicēts, kārtība ir jāapraksta atsevišķi un jāpiemēro konsekventi. Šādā gadījumā, kā arī tad, ja valūtas darījumu apjoms ir liels, ir vērts piesaistīt grāmatvedi ar pieredzi starptautiskos darījumos.

Avoti