Kakla anatomija sastāv no piecām galvenajām daļām – barības vada, trahejas, balss saitēm, mandeles un epiglottis. Barības vads ir caurule, kas nodrošina pareizu rīšanu. Traheja, kas pazīstama arī kā elpas caurule, ir tā, kas palīdz transportēt gaisu uz plaušām. Balss saites, kas atrodas balss kastē, palīdz radīt troksni. Mandeles ir audu gabali, kas atrodas rīkles aizmugurē, savukārt epiglottis ir mazs atloks, kas neļauj pārtikai nokļūt plaušās.
Ļaujot cilvēkam pareizi norīt, barības vads ir aptuveni 9 collas (23 centimetrus) garš un atrodas starp mugurkaulu un traheju. Tā ir muskuļu caurule, kas iet no rīkles uz kuņģi. Caurules sienas saraujas un iespiež pārtiku kuņģī.
Traheja ir rīkles anatomijas daļa, kas palīdz nogādāt gaisu plaušās pēc tam, kad tā sākotnēji iziet cauri balsenei. Izelpojot, gaiss iet no plaušām caur traheju, tad balseni un visbeidzot ārā pa degunu un muti. To sauc arī par windpipe vai vecajā angļu valodā weasand.
Balss saites ir rīkles anatomijas daļa, kas ļauj izklausīties cilvēka balsij. Tai priekšā esošais skrimslis ir tas, ko vīriešiem dēvē par “Ādama ābolu”. Auklas savelkas ciešāk kopā, runājot, un cilvēka balss rodas, gaisam izejot starp auklām un liekot tām vibrēt. Lūpas, zobi un mēle palīdz cilvēkam šo troksni pārvērst vārdos.
Mandeles ir ovālas formas kunkuļi rīkles aizmugurē. Daži domā, ka mandeles nav paredzētas, bet tās ir daļa no rīkles anatomijas, kas palīdz filtrēt vīrusus un baktērijas; tomēr var diskutēt par to, vai tas attiecas tikai uz bērniem, kas jaunāki par vienu gadu, vai arī visos vecumos. Tonsilīts rodas, kad mandeles uzbriest, un, lai gan tas var izzust pats, atkārtotas lēkmes vai smagos gadījumos var būt nepieciešama mandeles noņemšana.
Epiglottis ir skrimšļa atloks, kas neļauj pārtikai iekļūt plaušās. Rīšanas laikā epiglottis saplacinās un pārklāj balseni; pretējā gadījumā atloks ir stāvus un muskuļi ir atslābināti. Bez šī mazā atloka aizrīšanās vai klepus notiktu ikreiz, kad notiek ēšana.