No grieķu saknes rhinos, kas nozīmē “deguns”, rinoskopija ir deguna eju pārbaude, ko bieži ievada ar rinoskopu. Šī tehnoloģija ļauj medicīnas speciālistiem faktiski redzēt deguna iekšpusi un var būt ļoti noderīga, nosakot deguna slimību cēloni. Šī procedūra parasti ir neinvazīva un nesāpīga. Rinoskops ir mazs tēmeklis, kas ievietots deguna ejā, kas nosūta attēlu atpakaļ medicīnas speciālistam. Dažiem rinoskopiem ir stingri kakliņi, taču daudzi ir elastīgāki un atstāj vietu noņemšanas vai ekstrakcijas instrumentiem.
Ir vairāki iemesli, kāpēc veselības speciālists var veikt rinoskopiju. Degunu ar pastāvīgu deguna izdalīšanos vai cilvēku ar trokšņainu elpošanu var pārbaudīt ar rinoskopijas palīdzību, lai noskaidrotu galveno cēloni. Citi simptomi, kuru dēļ jāveic rinoskopija, ir pārmērīga šķaudīšana, deguna asiņošana vai pietūkums vai svešķermeņu klātbūtne degunā. Procedūra parasti ir izplatīta bērniem, kas jaunāki par 4 gadiem, kuriem degunā var būt mazas rotaļlietas vai akmeņi.
Ārsti, ķirurgi un pat veterinārārsti saviem pacientiem var veikt rinoskopiju. Faktiski endoskopiskās rinoskopijas ir diezgan izplatītas veterinārārstu birojos, jo kaķu, suņu un citu mājdzīvnieku degunos var iekļūt dažādi gruveši. Jebkura vecuma cilvēkiem var būt nepieciešama arī rinoskopija, ja viņiem rodas hroniski vai sāpīgi simptomi.
Rinoskopiju var veikt arī kā profilaktisku pasākumu — veicot rinoskopiju, ārsta uzmanība var pievērst deguna dobuma problēmām, kurām, iespējams, vēl nav simptomu. Ja problēma tiek atklāta agri, pacientam var ietaupīt naudu, laiku un, iespējams, arī sāpes. Ir divi veidi, kā parasti tiek veikta rinoskopija. Priekšējās procedūras laikā rinoskops tiek ievietots caur degunu, bet aizmugurējā procedūrā tas tiek ievietots caur muti, lai skatītu deguna ejas aizmuguri. Jebkuru no šīm rinoskopijām var veikt kopā ar datortomogrāfijas (CT) skenēšanu un zobu pārbaudi.
Šīs procedūras parasti veic tikai apmācīti speciālisti. Lai gan komplikāciju iespējamība ir ļoti maza, tās pastāv. Dažus deguna iekaisumus vai aizsprostojumus var vēl vairāk kairināt rinoskopija neatkarīgi no tā, cik neinvazīva tā ir. Parasti ir ieteicams runāt ar medicīnas speciālistu par procedūru un iespējamām komplikācijām, kā arī atklāt visas pagātnes deguna problēmas.