Romiešu toņi ir logu pārklājuma veids, kas paredzēts, lai palīdzētu bloķēt sauli un aizēnot telpu. Tie atšķiras no citiem logu pārsegumu veidiem, piemēram, vertikālajām žalūzijām, jo, paceļot ēnojumu, tie sakrājas vienāda izmēra paneļos. Tomēr, kad ēnojums ir pazemināts, tie rada salīdzinoši gludu izskatu. Alternatīvi var izveidot romiešu nokrāsas, lai saglabātu nedaudz “sašķeltu” izskatu, un vertikālie paneļi joprojām ir skaidri redzami, kad ēnojums ir aizvērts.
Parasti romiešu nokrāsas tiek paceltas un nolaistas ar auklas sistēmu. Auklu var vilkt, līdz žalūzijas sasniedz vēlamo augstumu, ļaujot atvērt atsevišķas loga daļas, vienlaikus bloķējot citas vietas. Šajā gadījumā augšējā daļa ir sakrauta, bet apakšējā daļa paliek izstiepta tādā pašā veidā, kā tas būtu, ja ēnojums būtu pilnībā aizvērts.
Romiešu toņi ir pieejami dažādās krāsās. Turklāt tos var izgatavot ar dizainu vai attēlu, kas tiek atklāts, kad ēnojums ir pazemināts. Šos toņus var arī iegādāties vai izgatavot krāsās, lai tās atbilstu citiem telpas dekoriem, piemēram, galdautiem, polsteriem vai spilvendrānām.
Šo toņu radīšanai var izmantot ļoti dažādus materiālus, tostarp dažāda veida audumus un pat koku. Arī izmantojamās koksnes veids ir dažāds, un izplatītākās iespējas ir niedres un bambuss. Koka romiešu toņi spēj radīt telpā dabisku izskatu, vienlaikus pievienojot arī siltuma pieskārienu.
Romiešu toņu komplektu var izveidot arī, aužot kopā vairākus dažādus materiālus. Austas koka nokrāsas var izveidot, aužot kopā rotangpalmu, nezāles, bambusu, džutu un citus koka veidus. Tāpat vairākus dažādus audumus var aust kopā, lai radītu unikālu izskatu.
Romiešu toņi kalpo vairāk nekā tikai utilitāram mērķim telpā. Patiesībā drosmīgais izskats padara tos par telpas fokusa punktu. Tāpēc ir jāpievērš liela uzmanība, izvēloties pareizos materiālus un krāsas.