Kas ir Rondelets?

Rondeletā viss dzejolis sastāv tikai no vienas strofas. Šajā stanzā ir septiņas rindiņas. Vairumā gadījumu četrās no rindām ir astoņas zilbes, bet pirmā, trešā un septītā rinda ir tikai četras zilbes garas. Šāda zilbju struktūra šāda veida dzejoļos ir izplatīta, bet ne universāla; dažos piemēros katrā rindā ir astoņas zilbes. Dažus dzejoļus ar piecām rindiņām var saukt par rondelēm, bet septiņrindu struktūra, stingri ņemot, ir pareiza.

Dzejoļa pirmajā, trešajā un septītajā rindiņā ir ne tikai vienāds mazs zilbju skaits, bet arī tieši tādi paši vārdi. Šāda veida atkārtotas rindas visā dzejolī tiek sauktas par refrēnu. Tā ir raksturīga rondeleta iezīme un nedaudz citādāk parādās arī rondeau, kur tā sastopama strofu galos. Lai gan atturēšanās vārdi vienmēr ir vieni un tie paši, daži atturēšanās zīmes atšķiras pēc pieturzīmēm vai citām iezīmēm, lai mainītu rindiņas nozīmi dažādos dzejoļa punktos.

Šīs dzejas formas atskaņu struktūra balstās uz vienkāršu modeli, kurā ir tikai divi atkārtojoši atskaņi. Atbilstoši poētiskajai konvencijai tās ir zināmas kā A un B. Pirmajā, trešajā, ceturtajā un septītajā rindā tiek izmantots A atskaņas, bet otrajā, piektajā un sestajā rindā ir B atskaņa. Lai gan vairāk rindiņu izmanto A atskaņu nekā B, trīs no tām ir atkārtojums. Īso, bet sarežģīto rondeleta atskaņu un metrisko struktūru vislabāk var parādīt, izmantojot piemēru.

Rondelete

noteikti ir viltīga forma.

Rondelete

ir rakstīts noteiktā veidā

un, ja jūs neievērojat normu

jūs atklāsit, ka neveicat

rondelete.

Viduslaiku dzejā rondeletes bieži tika mūzikā. Tas var izskaidrot pareizrakstības variantu “roundelay”, jo “lay” parasti attiecas uz dzejoli, kas paredzēts dziedāt. Tomēr oriģinālajā franču valodā šīs nozīmes nav. Vārdu “lay” un “-let” izrunas līdzība ir nejauša.