Daktiliskais heksametrs ir noteikta veida metrs jeb ritmisks raksts, kas parasti sastopams grieķu un latīņu eposos, piemēram, Homēra un Vergilija darbos. Tā ir struktūra, kuru ir diezgan grūti perfekti iekļauties angļu rakstībā vai pantā, lai gan daži dzejnieki to ir izmantojuši arī angļu rakstībā. Daktiliskais heksametrs sastāv no sešām pēdām katrā dzejoļa rindiņā, un katrā no šīm pēdām parasti ir “daktilis”; daktils ir viens no vairākiem vārdiem, kas veido vienu uzsvērtu vai garu zilbi, kam seko divas neuzsvērtas vai īsas zilbes.
Dzejā parasti izmanto daudz dažādu skaitītāju, kuru pamatā bieži ir valoda, kurā dzejolis ir uzrakstīts. Daktiliskais heksametrs ir viens no vecākajiem metriem, un to galvenokārt izmantoja episkajā dzejā gan grieķu, gan latīņu valodās. Homērs izmantoja daktilisko heksametru saviem dzejoļiem “Iliāda” un “Odiseja”, un Vergilijs izmantoja šo formu “Eneidā”. Šī konkrētā metrikas shēma bija populāra, jo, pareizi izlasot, tā rada dabisku ritmu un plūdumu darbam, kas ir gandrīz līdzīgs dziesmai un velk klausītāju līdzi darbam.
Daktiliskā heksametra pamatstruktūra sākas ar to, ka katra dzejoļa rindiņa tiek sadalīta sešās pēdās jeb metronos. Katra no šīm pēdām tiek sadalīta zilbēs: vai nu garās un īsās zilbēs latīņu un grieķu valodai, vai uzsvērtās un neuzsvērtās zilbes tādām valodām kā angļu valoda. Jebkāda veida pantā, ko dēvē par “heksametru”, katrā rindā ir sešas pēdas, savukārt pantā, ko sauc par pentametru, katrā rindā būtu piecas pēdas. Daktiliskajā heksametrā katra no šīm pēdām parasti ir konstruēta, izmantojot daktilu, lai gan tā nav obligāti nepieciešama, un pēdai var izmantot citu struktūru.
Daktilis, kas cēlies no grieķu vārda “pirksts” vai “pirksts”, ir īpaša struktūra, kurā pēda sastāv no garas vai uzsvērtas zilbes, kam seko divas īsas vai neuzsvērtas zilbes. Piemēram, vārds “dzeja” ir daktila, jo tas sastāv no uzsvērtas zilbes, kas tiek izrunāta “poe-”, kam seko divas neuzsvērtas zilbes “-e-” un “-try”. To sauc par daktilu jeb pirkstu, jo tas atgādina pirksta struktūru, kas sastāv no gara kaula pie pamatnes un diviem īsākiem kauliem virzienā uz galu.
Daktilam nav jābūt vienam vārdam daktiliskajā heksametrā, un, lai izveidotu šo struktūru, var izmantot vairākus vārdus vai vārda daļas. Tos var arī nomainīt pret citām pēdu struktūrām, piemēram, “spondee”, kas cēlies no grieķu vārda, kas nozīmē “dzeršana”, un tā bija struktūra, ko bieži izmantoja dzeršanas dziesmās. Tas sastāv no divām garām vai uzsvērtām zilbēm kopā, un otrā garā zilbe faktiski aizņem divas īsās zilbes. Daktiliskā heksametra pēdējā pēda arī parasti nesatur daktilu, bet izmanto “anceps” beigu zilbei, kas vienmēr tiek lasīta kā gara zilbe.