Salīdzinošā psiholoģija ir studiju joma, kuras mērķis ir izprast dzīvnieku uzvedību. Pētnieki šai jomai pieiet dažādos veidos, taču lielā mērā viņi koncentrējas uz dažādu sugu salīdzināšanu, lai noskaidrotu, kā tās reaģē līdzīgos eksperimentālos apstākļos. Šī tā sauktā “salīdzinošā metode” ir galvenais iemesls lauka nosaukumam. Salīdzinošie psihologi ļoti bieži pārbauda veidus, kādos cilvēku un dzīvnieku uzvedība var atšķirties.
Viena no galvenajām lietām, ko pēta salīdzinošās psiholoģijas eksperti, ir dzīvnieku intelekts. Viņi bieži nāk klajā ar dažādiem veidiem, kā izaicināt dzīvniekus tādās jomās kā problēmu risināšana un atmiņa. Daudzos gadījumos viņi vienus un tos pašus intelekta testus izliks vairākām dažādām sugām, lai noskaidrotu, kā tās atbilst viena otrai. Šie pētījumi arī bieži ir ļoti ieinteresēti par to, kā dzīvnieki salīdzina ar cilvēkiem viņu domāšanas veidu un vispārējo intelektu.
Laika gaitā šis mēģinājums pētīt dzīvnieku gudrības ir izrādījies grūts uzdevums. Šķiet, ka daudzi dzīvnieki dažās jomās ir neparasti gudri, savukārt citās viņiem nožēlojami neizdodas. Daži eksperti ir nolēmuši, ka kopējās dzīvnieku intelekta definīcijas ir pārāk šauras, jo dažādām sugām ir smadzenes, kas attīstījušās pilnīgi atšķirīgiem mērķiem. Dzīvnieks potenciāli varētu būt ģēnijs jomās, kas tam nepieciešamas, lai izdzīvotu, vienlaikus pilnībā pietrūkstot zīmei saskaņā ar lielāko daļu cilvēku intelekta definīciju.
Vēl viena nozīmīga studiju joma tiem, kas praktizē salīdzinošo psiholoģiju, ir tas, kā dzīvnieki uzvedībā pielāgojas dažādām vidēm. Piemēram, eksperti var pētīt uzvedības līdzības un atšķirības starp daudzām dažādām arktiskajām vai lietus mežu sugām, meklējot savienojumus. Tas bieži vien ir daļa no plašāka pētījuma par evolūciju kopumā un to, kā tā ietekmē cilvēku un dzīvnieku psiholoģiju.
Neskatoties uz interesi par atšķirībām starp daudzām dažādām sugām, salīdzinošie psihologi lielākajā daļā eksperimentu bieži ir pieturējušies pie diezgan neliela dzīvnieku skaita. Piemēram, bija ilgs periods, kad lielākā daļa dzīvnieku uzvedības pētījumu tika veikti ar grauzējiem. Tas bieži vien bija vairāk ērtības jautājums nekā jebkas cits. Laboratorijas žurkas ir viegli pieejamas, un tām tiek piedāvāta salīdzinoši lēta uzturēšana. Reizēm tendence koncentrēties uz šauru sugu grupu dažkārt tiek kritizēta, jo tā ierobežo salīdzinošās metodes izmantošanu, kas tiek uzskatīta par svarīgu zinātniskas apstiprināšanas iemeslu dēļ.
Daudzi salīdzinošie psiholoģijas pētījumi ir vērsti uz dažādiem pērtiķu veidiem, jo tie ir līdzīgi cilvēkiem. Eksperti bieži meklē paralēles starp pērtiķu uzvedību un cilvēku uzvedību, mēģinot spriest par uzvedības evolūciju. Tas parasti ir ļāvis ekspertiem identificēt pērtiķus, kuriem ir vistuvākā līdzība ar cilvēkiem, un radījis dažādas teorijas par cilvēku psiholoģisko evolūciju tādās jomās kā sociālā uzvedība un instrumentu izmantošana.