Šarm eš Šeihas samits vai, kā tas ir oficiāli zināms, Šarmelšeihas samits, patiesībā nav tikai viens samits, bet gan miera samits, kas Ēģiptes pilsētā Šarm eš Šeihā notiek kopš 1996. gada. Optimistiski pazīstams kā “miera pilsēta”, Šarm eš Šeiha ir rīkojusi neskaitāmus samitus un konferences, bet visnozīmīgākie ir tie, kas attiecas uz mieru Tuvajos Austrumos un jo īpaši Izraēlas un palestīniešu konfliktu.
1996. gadā notika pirmais Šarmas samits, un to sauca par “miera nesēju samitu”. Tajā piedalījās ASV prezidents Bils Klintons, Ēģiptes prezidents Hosni Mubaraks un Izraēlas premjerministrs Šimons Peress, kā arī citas augstas amatpersonas un valdības amatpersonas. Tās mērķi bija formulēt miera plānu Izraēlas un Palestīnas konfliktam, lai izbeigtu vardarbību un sāktu procesu, lai Gazas joslā izveidotu palestīniešu valsti. Lai gan šis Šarms samits un turpmākie samiti 1999. gada septembrī un 2000. gada oktobrī lielā mērā neizdevās panākt reālu risinājumu, tie ielika pamatu miera ceļvedim.
Miera ceļvedis ir plāns, kas nosaka konkrētus mērķus teroristu vardarbības izbeigšanai, izvešanai no Izraēlas apmetnēm un Palestīnas valsts izveides ar infrastruktūru un valdību. Lai gan kopš tās dibināšanas 2002. gadā tas ir piedzīvojis daudzas neveiksmes, tas joprojām ir vislabvēlīgākais un pieņemtais miera plāns reģionā.
Viens no ievērojamākajiem samitiem notika 8. gada 2005. februārī, un tajā piedalījās Palestīnas pašpārvaldes prezidents Mahmuds Abbass, Izraēlas premjerministrs Ariels Šarons, Ēģiptes prezidents Hosni Mubaraks un Jordānijas karalis Abdulla II. 2005. gada februāra Šarmas samita mērķis bija pielikt punktu asiņainajai Al-Aqsa Intifada, kas kopš 2000. gada oktobra plosījās starp izraēliešiem un palestīniešiem. Četri līderi pārrunāja Palestīnas valsts nākotni, jebkādas vardarbības pārtraukšanu starp ebrejiem un palestīniešiem un nepārtrauktu atbalstu Ceļvedim.
Tas bija ļoti publisks samits, un tam vajadzēja būt Al-Aqsa Intifada beigām. Būtiski bija arī tas, ka tas bija pirmais samits, kurā piedalījās Abass, kuru vispirms par prezidentu iecēla Jasirs Arafats, bet pēc tam palestīniešu tauta viņu ievēlēja demokrātiski. Tas tika uzskatīts par labu soli ceļā uz likumīgas palestīniešu valdības izveidi, ko atzīst Izraēla.
Kamēr līderiem bija vislabākie nodomi, Hamas atsāka karadarbību. Vēl viens Šarmas samits notika 3. gada 2005. augustā, kurā tika apspriesta situācija Irākā un Arābu un Izraēlas konflikts. 2007. gada jūnijā Šarmas samits atkal sanāca, un šoreiz tajā piedalījās Mubaraks, Abudulla II, Abass un Izraēlas premjerministrs Ehuds Olmerts, kas bija amatā kopš 2006. gada. Ceļvedis tika atkārtoti apstiprināts, un Olmerts atjaunoja sadarbību ar Abasu, lai uzlabotu drošību un ekonomiku. Palestīnas valsts situācija. Viņš apņēmās turpināt uzlabot pašreizējo palestīniešu kustības stāvokli un uzlabot tirdzniecības attiecības un humāno palīdzību. Olmerts kaislīgi aicināja atbalstīt citas arābu valstis, lai atbalstītu miera procesu un atzītu nepieciešamību gan ebrejiem, gan palestīniešiem baudīt savu nāciju.