Kas ir Sasodījums?

Nosodījums ir jēdziens būt šķirtam no Debesīm vai dievišķības. Tas ir pastāvīgu ciešanu vai soda stāvoklis, un konkrētā nosodījuma ideja atšķiras atkarībā no reliģijas vai uzskatiem. Tas būtībā ir pretstats Debesīm, lai gan tas atšķiras no šķīstītavas, kas ir nestabils stāvoklis, kurā cilvēka dvēsele joprojām var tikt izglābta. Kristietībā dvēseles piedzīvo nosodījumu, tiekot iemestas ellē; vienīgā pestīšanas iespēja ir vēršanās pie Dieva pirms nāves. Šo terminu var izmantot arī kā rupjību.

Kristietībā nosodījuma jēdziens nozīmē, ka dvēsele tiek pārvērsta elles vietā, nevis debesīs. Elle bieži tiek attēlota kā vieta, kur dvēseles ir lemtas pavadīt mūžību, degot ugunī, lai gan šī attēla interpretācija var būt vai nebūt burtiska. Tā ir vieta, kas paredzēta cilvēkiem, kuri dzīvē ir noraidījuši Dievu, izdarot grēkus, par kuriem viņi nav izpirkuši. Gadsimtu gaitā to grēku smagums, kas dvēseli nogādās ellē, ir ievērojami mainījies, lai gan nāves grēki, piemēram, slepkavība, parasti tiek uzskatīti par grēkiem, kas dvēseli nolādēs ellē.

Daži kristieši uzskata, ka elle ir fiziska vieta uz zemes, savukārt citi uzskata, ka tā var pastāvēt atsevišķā dimensijā. Citi uzskata, ka tā ir garīga vieta, kuru nevar sasniegt fiziskajā pasaulē; vēl citi uzskata, ka tā ir tēlaina vieta, kas patiesībā neeksistē, bet tā vietā ir jēdziens vai garīgais stāvoklis. Termina “nosodījums” lietošana nozīmē pēcnāves pastāvēšanu, tāpēc nosodījums nav vispārējs termins, ko lieto visi cilvēki vai ticības. Dažas reliģijas un uzskatu sistēmas neatzīst pēcnāves dzīvi, tāpēc nolādēšana nav iespējama.

Arī jēdziens “sodījums” ir attīstījies, un tas ir kļuvis par rupjību, kas būtībā nozīmē nolādēt ellē. Tomēr gadsimtu gaitā tas ir zaudējis savu ietekmi, jo to bieži izmanto kā starpsaucienu vai vieglu lāsmu. Pats termins netiek lietots tik bieži kā tā varianti, piemēram, goddamn, dammit, damn you vai vienkārši damn, kas ir saīsināta vārda damned versija. Termina svars savulaik bija diezgan ievērojams, un tas tika uzskatīts par nozīmīgu lāstu, taču, gadsimtiem ejot, termins nedaudz zaudēja savu svaru un, visticamāk, tiks uzskatīts par garāmejošu frāzi.