Sagers jeb Sander canadensis ir saldūdens zivs, kas ir zandarta veids un ir sastopama Ziemeļamerikā. Perciformes, termins, kas nozīmē asari, veido lielākās mugurkaulnieku grupas. Līdakas ir no Percidae dzimtas, un tām ir iegarens ķermenis ar divām muguras spurām. Valcis un sauger ir divi Ziemeļamerikā sastopamie zandartu veidi.
Sager ķermenis ir cilindrisks. Tās krāsa svārstās no brūniem līdz zeltainiem olīvu toņiem, un to iezīmē plankumi un plankumi. Tās apakšdaļa parasti ir bālganā krēmkrāsas krāsā. Tas var būt no 10 collām (apmēram 25.4 cm) līdz 18 collām (apmēram 45.72 cm). Zivis var svērt līdz piecām mārciņām (apmēram 2.27 kg), taču lielākā daļa makšķernieku nozvejoto zivju mēdz būt mazākas par divām mārciņām (apmēram 91 kg).
Vārcis ir nedaudz lielāks par sīpoli, un tā dod priekšroku mierīgākiem ūdeņiem, piemēram, ezeriem. Saugers, savukārt, parasti dzīvo upēs, kas ir dūņainas, smilšainas vai satur grants. Papildus izmēram un vēlmēm ūdenim sīpoli var atšķirties arī no vālītes, jo uz tā spurām ir plankumi.
Saugers ir gaļēdājas zivis. Viņi upēs medīs mazākas zivis. Viņi arī ēdīs kukaiņus, kas pietuvojas pārāk tuvu ūdens virsmai.
Zivis sasniedz dzimumbriedumu divu līdz piecu gadu vecumā un parasti nārsto aprīlī vai maijā. Viņu pārošanās instinktu izraisa ūdens temperatūras paaugstināšanās, un tādēļ ir zināms, ka dažos apgabalos tie nārsto jau februārī. Saugers parasti dod priekšroku lielām pietekām nārsta laikā un ceļo lielus attālumus, lai sasniegtu vēlamo apgabalu.
Kad pienācis laiks, mātīte dēj olas upes dibenā. Pēc tam tēviņš tos apaugļo. Pēc aptuveni 10 līdz 12 dienām olas izšķiļas, un zivis, kas ir kāpura stadijā, dreifēs pa upi. Kāpuru un mazuļu dzīves posmā tie mēdz ēst zooplanktonu un mazus bezmugurkaulniekus. Līdz rudenim tie parasti ir pietiekami lieli, lai ēstu citas zivis.
Ir iespējams sapārot vālīti ar saugeru, un ir zināms, ka ir sastopami hibrīdi. Tiem mēdz būt abu zivju iezīmes, bet parasti tām ir plankumi, kas raksturīgi saugeram. Tas var vēl vairāk sarežģīt noteikt, kāda veida zivis makšķernieks ir noķēris.
Šo zivju populācija ir pastāvīgi samazinājusies. To var izraisīt gan pārzveja, gan dzīvotņu zaudēšana. Jāpiebilst, ka arī zivju migrācijas raksturs apgrūtina precīzu populācijas aprēķināšanu.