Seismiskā zona ir reģions, kurā seismiskās aktivitātes līmenis saglabājas diezgan nemainīgs. Tas var nozīmēt, ka seismiskā aktivitāte ir neticami reta vai ir ļoti izplatīta. Daži cilvēki bieži lieto terminu “seismiskā zona”, lai runātu par apgabalu ar paaugstinātu seismiskās aktivitātes risku, savukārt citi dod priekšroku runāt par “seismiskās bīstamības zonām”, apspriežot apgabalus, kur seismiskā aktivitāte ir biežāka.
Daudzās valstīs ir valdības aģentūras, kas nodarbojas ar seismisko darbību. Šīs aģentūras izmanto savāktos datus par seismisko aktivitāti, lai sadalītu valsti dažādās seismiskās zonās. Tiek izmantotas vairākas dažādas zonēšanas sistēmas, sākot no skaitliskām zonām līdz krāsainām zonām, un katrs skaitlis vai krāsa apzīmē dažādu seismiskās aktivitātes līmeni. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs seismiskās zonas ir sadalītas no vienas līdz piecām zonām, un piektā zona ir visvairāk pakļauta seismiskās aktivitātes riskam.
Lielākā daļa augstas aktivitātes seismisko zonu atrodas gar tā sauktajām defektu zonām, zemes garozas reģioniem, kas ir pakļauti seismiskai aktivitātei. Lūzumu zonas bieži rodas vietās, kur satiekas kontinentālās plāksnes, taču tās var atrast arī ap vulkāniem. Lielu bojājumu zonu Ziemeļamerikā, kas atrodas tālu no jebkādām plātņu robežām, izraisa milzīgs magmas burbulis zem Zemes garozas, kas periodiski burbuļo uz sprādzienbīstamu vulkāna izvirdumu.
Sadalot valsti dažādās seismiskajās zonās, nācija var noteikt apgabalus, kuriem ir paaugstināts risks. Šīm zonām var būt stingrāki būvnormatīvi, kas ir izstrādāti, lai padarītu tos drošākus zemestrīces gadījumā, un avārijas dienestiem augsta riska seismiskajā zonā var būt nepieciešama īpaša apmācība zemestrīces gadījumā un biežas apmācības, lai trenētu reaģēt uz zemestrīci. Apdrošināšanas kompānijas parasti arī paaugstina likmes augstas aktivitātes seismiskajā zonā.
Viens no lielākajiem apdraudējumiem ārpus zemestrīces pamata kratīšanas cilvēkiem augstas aktivitātes seismiskajā zonā ir sašķidrināšana. Augsnes sašķidrināšana notiek, kad irdenas nogulsnes tiek suspendētas ūdenī seismiskās aktivitātes rezultātā, kas paceļ ūdens līmeni uz augšu. Kad notiek augsnes sašķidrināšana, zeme vairs nespēj izturēt ēku, maģistrāļu un citu konstrukciju svaru, izraisot sabrukumus. Procesa laikā var tikt pārrautas pazemes inženierkomunikāciju līnijas, izraisot potenciāli sprādzienbīstamas gāzes noplūdes, kā arī plašu piesārņojumu ar notekūdeņiem. Augstas aktivitātes zonās, kas arī ir pakļautas sašķidrināšanai, zemestrīce var būt ārkārtīgi bīstama.