Ja tests šķiet derīgs dalībniekiem vai novērotājiem, tiek teikts, ka tam ir sejas derīgums. Sejas derīgums ir viens no daudziem parametriem, ko izmanto, lai novērtētu eksperimenta vai testa vērtību un apkopotu informāciju par to, kā eksperiments tika veikts un cik piemērojami būs rezultāti. Tomēr tas nav ideāls mērījums, jo sejas derīguma novērtējumi lielā mērā ir balstīti uz personīgo pieredzi; tas, kas vienam šķiet derīgs un saprātīgs, citam var šķist vājš.
Klasisks šī parametra lietojums ir testa vai eksperimenta konstruēšana. Pētnieks, kurš vēlas kaut ko pārbaudīt eksperimentālā situācijā, izstrādātu testu un pēc tam lūgtu pārskatīšanu no vienaudžiem, lai noteiktu, vai tests ir vai nav ētisks un vai tests patiešām novērtēs to, ko radītājs domā, ka tas mēra. Piemēram, pētnieks, kurš vēlas pārbaudīt mazu bērnu vārdu krājumu, varētu piedāvāt bērniem parādīt kartītes ar terminiem un lūgt bērniem tos definēt, un daži cilvēki varētu piekrist, ka eksperimentam ir sejas derīgums, jo šķiet, ka tas mēra vārdu krājuma prasmes pārbaudes priekšmeti.
Ar niansētākiem eksperimentiem problēma var kļūt ārkārtīgi sarežģīta. Jo detalizētāks un sarežģītāks ir eksperiments, jo grūtāk var būt noteikt sejas derīgumu. Piemēram, jomas eksperti var teikt, ka tests nav derīgs, savukārt nespeciālisti var likt viņiem izskaidrot testu un uzskatīt, ka tas izklausās pilnīgi saprātīgi. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēkiem ir jāiesniedz ierosinātie eksperimenti, lai tos pārskatītu vienaudžu grupa, un jāpieprasa to rezultātu salīdzinošā pārskatīšana pirms publicēšanas, lai eksperti varētu izvērtēt situāciju.
Novērtējot eksperimenta sejas derīgumu, tiek ņemtas vērā vairākas lietas. Pirmais ir vienkāršs pasākums, lai noteiktu, vai tas darīs to, kas tam ir jādara. Bažas rada arī konsekvence un uzticamība; recenzenti vēlas zināt, vai rezultāti ir uzticami un ka rezultāti ir atkārtojami. Ja testa protokolu nevar atkārtot, zinātnieku aprindās eksperimenta rezultātus uzskatīs par apšaubāmiem.
Pieprasīt sejas derīguma novērtējumu vienmēr ir laba ideja. Ja jaunu acu pāri pārbauda protokolu vai plānoto testu, tas var norādīt uz trūkumiem un problēmām, kas satura veidotājam var nebūt acīmredzamas. Pārskatīšana arī sniedz satura veidotājiem iespēju saņemt atgriezenisko saiti pirms to sākšanas, kas var ļaut testa veidotājam pielāgot testu pirms tā sākuma vai īpaši pievērsties īpašām problēmām, ierakstot rezultātus.