Termins “separātisms” attiecas uz vienas etniskās piederības, reliģijas, rases vai citas pazīmes cilvēku vēlmi atšķirties no lielākas grupas vai nācijas. Šī vēlme varētu būt tāpēc, ka šie cilvēki jūtas apspiesti vai diskriminēti no lielākās grupas, vai arī tā varētu būt lielāka vienotības vai pašpietiekamības radīšana starp grupā esošajiem. Separātistu kustības sauc arī par atdalīšanās kustībām, ja grupa vēlas atdalīties vai izstāties no lielākās politiskās grupas un izveidot savu valsti. Citos gadījumos grupa varētu vēlēties dzīvot tikai savā teritorijā lielākās valsts ietvaros un saglabāt autonomiju vai neatkarību noteiktos aspektos, kamēr valsts to joprojām pārvalda citos veidos.
Separātisma iemesli
Separātistu kustības dažkārt veidojas, reaģējot uz kultūras apspiešanu, etnisko vardarbību vai tiesību liegšanu, kas piešķirtas citām grupām. Citreiz separātistu kustību varētu motivēt vēlme būt pašpārvaldei. Arī ekonomika, politika un reliģija var būt separātisma motivējoši faktori, piemēram, ja grupai šķiet, ka bagātība tiek aizturēta vai sabiedrībā vai valstī dominē noteiktas politiskās partijas vai reliģijas. Vēl viens iemesls varētu būt vēsturiskas kļūdas labošana, piemēram, ja grupa vēlas atgūt zemi, kuru, tāsprāt, nepamatoti ir atņēmusi cita grupa.
Atbildes uz separātismu
Ir bijis tik daudz veidu atbildes uz separātismu, cik ir bijušas separātistu kustības. Lielāka valdība varētu mēģināt apmierināt mazāko grupu vēlmes, piemēram, uzlabojot dzīves apstākļus, palielinot piekļuvi bagātībai vai piešķirot politiskās tiesības. Citos gadījumos valsts varētu piekāpties separātistu kustības prasībām, ļaujot grupai atdalīties un izveidot savu valsti. Tā vietā valdība varētu izvēlēties pretoties separātistu kustībai ar turpmāku apspiešanu vai pat karu. To, vai separātistu kustības rezultātā rodas jauna, neatkarīga valsts vai būtiskas izmaiņas lielākajā valdībā, ietekmē daudzi sabiedriskie faktori.
Piemēri
Daudzas mūsdienu valstis ir izveidojušās no separātistu kustībām, tostarp Izraēla, Grieķija, Alžīrija un Bangladeša. Amerikas Savienotās Valstis arī bija separātisma rezultāts. Amerikāņu kolonisti uzskatīja, ka viņu angļu koloniālie valdnieki viņus politiski un ekonomiski apspiež. Viņi gribēja būt pašpārvaldes valsts un veiksmīgi cīnījās Amerikas Neatkarības karā, lai iegūtu savu neatkarību no Lielbritānijas. Separātisms izraisīja arī Amerikas pilsoņu karu, jo dienvidu štati vēlējās izdalīties no savienības, taču šī kustība sastapās ar savienības pretestību un neizdevās.