Kas ir septiskā embolija?

Cilvēka ķermenis var piedzīvot dažādu veidu embolijas, kas ir asinsrites bloķēšana, ko izraisa priekšmets, kas atrodas asinsvadā. Nejaukt ar trombu, ko sauc par stacionāru asins recekli, embolija var būt mazi recekļi, gaisa burbuļi vai aplikums starp citiem priekšmetiem, un tas var pārvietoties pa asinsvadiem uz citām ķermeņa daļām. Ja emboliju izraisa inficēti audi, to sauc par septisku emboliju, ko sauc arī par arteriālo emboliju, un simptomus bieži sajauc ar citiem apstākļiem, piemēram, iekaisušiem limfmezgliem. Simptomi ir strutas vietā, kur infekcija sākotnēji notika, nejutīgums un dažreiz krampji.

Viens no galvenajiem septiskās embolijas simptomiem ir strutas un iekaisuma parādīšanās. Inficēti audi ir izplatīti ap intravenozām vai ķirurģiskām vietām, īpaši ap vēnām un citiem asinsvadiem. Imūnsistēma reaģē uz baktērijām, kas iekļūst organismā šajā vietā. Diemžēl inficēto audu gabali var izlauzties no zonas un pārvietoties pa asinsvadiem, līdz tie beidzot nokļūst un bloķē pareizu asins plūsmu.

Vēl viens septiskās embolijas simptoms ir nejutīgums. Ekstremitātes, pirksti un citas ķermeņa vietas var justies nejutīgi vai tirpst, jo šajā zonā samazinās asins un skābekļa daudzums. Āda skartajā zonā var justies auksta pieskaroties. Dažos gadījumos var būt arī pulsa trūkums šajā zonā.

Insults ir bieži sastopams gadījums, ko var izraisīt embolija, un tos parasti sauc par septiskiem insultiem. Līdzīgi kā tradicionālās embolijas, septisks insults bloķē asins plūsmu uz sirdi un no tās, ietekmējot sirds vārstuļu darbību. Tas šokē sirdi un var izraisīt pilnīgu neveiksmi. Neveiksme ietekmē asins daudzumu, kas cirkulē visā ķermenī, tostarp asins plūsmu uz smadzenēm. Bez šīs asinsrites smadzenēm trūkst skābekļa, kas tām nepieciešams.

Medicīnas speciālistiem var būt grūti diagnosticēt septisku emboliju. Asins analīzes liecina par balto asins šūnu skaita palielināšanos, kas norāda uz infekciju, bet ne vienmēr parāda infekcijas cēloni. Daudzos gadījumos infekcijas vietām nav raksturīgu simptomu. Var nebūt redzama pietūkuma vai apsārtuma, kas var apgrūtināt diagnozi.

Datortomogrāfijas skenēšana var izrādīties arī atturoša. Šos skenējumus bieži izmanto, lai atrastu dažādas sirds un plaušu sistēmas problēmas. Problēma ir tāda, ka tiem nav iespēju parādīt aizsprostojumus, kas ir infekcijas audu rezultāts, kas rodas ar septisku emboliju. Tie var parādīt tikai cietus vai biezus attēlus, kas ir bieži sastopami ar asins recekļiem vai aplikuma trombiem.

Angiogrammas un magnētiskās rezonanses attēlveidošana (MRI) ir divu veidu testi, ko parasti izmanto, lai diagnosticētu septisko emboliju. Šie divi testi nodrošina asinsvadu un sirds vārstuļu aizsprostojumu attēlveidošanu. MRI var izmantot ar kontrastu vai bez tā, ja nepieciešams, lai iegūtu pareizu attēlu. Angiogrammās tiek izmantotas mazas kameras, kas tiek pārvietotas pa asinsvadiem aizsprostojuma vietā, lai iegūtu labāku skatu.