Signalizācijas jēdziens ekonomikas jomā ir saistīts ar informācijas nodošanu no vienas puses otrai, bieži vien, lai panāktu savstarpēju gandarījumu vai vienošanos. Skaidrojot signalizācijas veidu, puse, kas pārraida informāciju, bieži tiek saukta par aģentu. Puse, kas saņem un novērtē informāciju, parasti tiek saprasta kā pilnvarotājs.
Viena no klasiskajām ilustrācijām, kā darbojas signalizācija, ir saistīta ar personu, kas meklē darbu. Lai piesaistītu darba devēja uzmanību, topošais darbinieks var izvēlēties nodarboties ar signalizāciju kā līdzekli darba devēja uzmanības piesaistīšanai. Šis procesa segments bieži sākas ar CV izstrādi. Ja informācija par CV rada pietiekamu interesi, darba devējs bieži ieplānos interviju un centīsies paplašināt savu zināšanu bāzi par potenciālo darbinieku.
Intervijā potenciālais klients uzņemas aģenta lomu un cenšas veidot attiecības, kas jau ir izveidotas ar CV. Tas ietvers noteiktu faktu uzsvēršanu, kas attiecas uz amatu un uzņēmuma vispārējiem mērķiem. Būtībā aģents ņem patiesus datus un uzrāda tos pēc iespējas pievilcīgākā veidā.
Savukārt darba devējs uzņemas pilnvarotāja lomu un saņem informāciju. Saņemot informāciju, direktori asimilē un novērtē datus. Šī procesa beigās pilnvarotājs var pagarināt darba piedāvājumu vienam aģentam, kā arī informēt citus aģentus, ka papildu informācija nav nepieciešama un amats ir aizpildīts.
Viena no galvenajām ētiskās signalizācijas sastāvdaļām ir tāda, ka aģents pilnvarotājam sniedz tikai patiesu un pareizu informāciju. Lai gan aģents var izvēlēties samazināt dažus datus, vienlaikus izceļot citu informāciju, kas, viņaprāt, vairāk interesē pilnvarotāju, godīgums ir būtisks, lai informācijas nodošanu vai signālu uzskatītu par veiksmīgu.
Signalizācija tiek saprasta kā daļa no plašāka procesa, ko bieži dēvē par līguma teoriju. Lai panāktu līdzsvaru starp atlīdzību un procesā izmantoto kompetenci, signalizācijas darbība ir ļoti svarīga, lai izmantotu līguma teoriju visu iesaistīto pušu labā.