Simfiziotomija ir dzemdību procedūra, ko parasti veic, ja ķeizargrieziens nav iespējams. Šīs procedūras laikā tiek atdalīta skrimšļa kaunuma simfīze jeb labās un kreisās ileuma saskares vieta, lai radītu vairāk vietas, caur kuru mazulis var iziet. Šo procedūru parasti veic, ja mazulis atrodas aizmugures stāvoklī vai atrodas tā, lai izietu no dzemdes pēdas pa priekšu vai sēžamvieta vispirms, ir mehāniski iestrēdzis dzemdību kanālā vai ja ir apdraudēta bērna vai mātes dzīvība. Daži no šīs procedūras riskiem ir urīnpūšļa vai urīnizvadkanāla bojājumi un pastāvīgi vai ilgstoši staigāšanas traucējumi. Pastāv lielas domstarpības par to, vai simfizotomija ir humāna, vai šī procedūra ir pastāvīgi jāaizstāj ar ķeizargriezienu.
Simfiziotomijas procedūras laikā pacientam vispirms tiek veikta vietējā anestēzija, lai sastindzinātu kaunuma zonu. Pēc tam vēdera lejasdaļā tiek veikts apmēram 0.5–1.5 collas (1.3–3.8 cm) iegriezums, lai piekļūtu kaunuma simfīzei. Pēc tam tiek atdalītas kaunuma simfīzes saites, izveidojot vēl aptuveni 0.8 collas (2 cm), lai atvieglotu bērna izkļūšanu caur dzemdību kanālu. Lielākā daļa no šīm dzemdību procedūrām ir apvienotas ar vakuuma ekstrakciju vai sūkšanas ierīci, kas palīdz atbrīvot bērnu. Ir arī svarīgi, lai pacienta augšstilbi netiktu nospiesti tālāk par 45 grādiem ārpus viduslīnijas.
Šīs procedūras galvenais risks ir kaitējums urīnizvadkanālam vai caurulei, kas iet starp urīnpūsli un dzimumorgāniem, vai urīnpūšļa ievainojums. Šīs problēmas visbiežāk izraisa dzemdību knaibles, ko izmanto, lai mehāniski noņemtu zīdaini, vai kad pacienta augšstilbiem ir atļauts izplesties pēc skrimšļa nogriešanas. Ļaujot kājām atdalīties, var rasties arī ilgstošas vai pat pastāvīgas problēmas ar staigāšanu un stiprām sāpēm.
Vēsturiski šī dzemdību procedūra tika izmantota situācijās, kad ķeizargrieziens būtu bijis labāks risinājums vai arī tas tika veikts, lai ārstam vienkārši paātrinātu vai atvieglotu dzemdības. Ja ķeizargrieziens ir ikdienišķs un drošs, vairums dzemdību speciālistu uzskata, ka simfizotomijas izmantošana ir jāierobežo ar zīdaiņa atbrīvošanu vai mātes dzīvības glābšanu tikai tad, ja ķeizargrieziens nav iespējams. Ķeizargrieziens vairumā gadījumu nerada tik daudz ilgstošu vai sāpīgu blakusparādību.