Skābekļa parāds ir fizioloģiska parādība, kas rodas, ja kāds ir patērējis skābekli ātrāk, nekā to var aizstāt, izraisot skābekļa deficītu, kas izraisa pastiprinātu elpošanu, jo ķermenis mēģina aizstāt izmantoto skābekli. Klasiski skābekļa parāds rodas, kad cilvēki vingro, tāpēc cilvēki pēc treniņa intensīvi elpo. Trenējoties, sportisti var palielināt savu fizisko izturību, tādējādi samazinot skābekļa parādu parādīšanās ātrumu, ļaujot viņiem strādāt smagāk un ilgāk nekā cilvēkiem, kuri nav labā fiziskā stāvoklī.
Vairāki faktori veicina skābekļa parāda veidošanos. Lai muskuļi darbotos labi, tiem jābūt piesātinātiem ar skābekli. Skābekli izmanto arī ATP, vielas, kas ir būtiska muskuļu darbībai, ražošanā. Kad ķermeņa skābekļa padeve sāk izsīkt, tas pāriet uz anaerobo elpošanu, lai darbinātu muskuļus, izraisot pienskābes uzkrāšanos kā blakusproduktu. Pienskābe var izraisīt krampjus, un vienīgais veids, kā to sadalīt, ir to oksidēt. Šie faktori apvienojas, lai mudinātu organismu piegādāt vairāk skābekļa, izmantojot tādus līdzekļus kā asinsvadu paplašināšana, sirdsdarbības ātruma palielināšana un elpošanas palielināšana.
Galu galā cilvēki kļūs tik noguruši, ka vairs nevarēs vingrot, kamēr parāds nav novērsts, atpūšoties un dziļi elpojot. Dziļa elpošana ļauj organismam atjaunot asinis, ražot vairāk ATP un noārdīt pienskābi. Pēc noteikta atpūtas perioda būs iespējams atkal nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, lai gan cilvēki var atklāt, ka, veicot otro vingrinājumu, viņi ātrāk nogurst, ja vien viņi nebūs pilnībā atguvušies.
Cilvēki var saukt par “skābekļa parādu” vai “skābekļa debetu” pastiprinātu elpošanu, kas rodas pēc smagas slodzes. Citi dod priekšroku “atjaunojošajam skābeklim” vai “pārmērīgam skābekļa patēriņam pēc treniņa”. Skābeklis nav vienīgais, kas ķermenim var būt jāpapildina pēc smagas slodzes; cilvēkiem var būt nepieciešami elektrolīti, lai atjaunotu elektrolītu līdzsvaru organismā, kā arī uztura atbalsts, kas palīdzēs viņu ķermenim ražot nepieciešamos neirotransmiterus.
Elpojot pēc treniņa, ir svarīgi veikt dziļas, garas elpas, lai dziļi plaušās nonāktu skābeklis, lai gan var būt vilinoši ātri elpot, jo ķermenis jūtas skābekļa badā. Lēna, dziļa elpa ienesīs plaušās vairāk skābekļa, atmaksājot parādu un ļaujot sirdsdarbībai palēnināties, kamēr asinsvadi saraujas līdz normālam izmēram un nepieciešamais skābeklis cirkulē caur ķermeni.