Šķērszāģis ir specializēts rokas zāģa veids, kas ir īpaši izstrādāts šķērsgriezumu veidošanai. Šķērsgriezums ir griešanas veids, kas tiek veikts gandrīz taisnā leņķī un virzās koka graudu virzienā. Ja nozāģējat koku, šķērsgriezums ir griešanas veids, kas tiek veikts taisni pāri koka stumbram.
Koksnes graudi ir koka gabala tekstūra, izlīdzinājums un vispārējais izskats. Koksnes graudi var būt taisni, savstarpēji savienoti vai spirālveida. Ir arī daži neparasti koksnes graudu veidi, piemēram, stepētie, putna acu, cirtaini, vijoliski un tīģeri. Šķērszāģa spēja griezt ar graudiem ir īpaši izdevīga, zāģējot baļķus un zarus. Tas ir noderīgi arī kokapstrādes laikā, kad koksnes veidošanai noteiktā metodē ir jāievēro koksnes dabiskais grauds.
Šķērszāģis ir izgatavots ar zobiem, kas ir noliekti atpakaļ. Šķērszāģa zobiem ir arī slīpa mala. Šis dizains ļauj šķērszāģim darboties līdzīgi kā naža malai. Tāpēc šķērszāģis spēj griezt koku, nevis plēst to kā plēsējs.
Šķērszāģis atšķiras no šķērszāģa ar to, ka tas griež virzienā, kas ir paralēls koksnes šķiedrām. Šķērszāģis vairāk darbojas kā kalts, jo tas noņem nelielas koka šķembas, lai izgrieztu koka gabalu. Neskatoties uz atšķirībām, kā darbojas plēsējs un šķērszāģis, abi nodrošina tīru griezumu un spēj griezt taisnā līnijā.
Pēc daudzām lietošanas reizēm šķērszāģa asmens kļūst blāvs. Šķērszāģa asmens zobi var arī salūzt vai saplīst, vai arī asmens var pilnībā nofiksēties, ja zāģēšanas laikā tiek pielikts pārāk liels spiediens. Ja tas notiek, ir jānomaina šķērszāģa asmens. To panāk, atskrūvējot asmeni no šķērszāģa rāmja un nomainot to ar jaunu asmeni.