Skotopiskās jutības sindroms ir traucējums, kas izraisa dažādus ar redzi saistītus simptomus. Vispazīstamākais simptoms ir teksta uztveres problēma, īpaši, ja teksta krāsa un fona krāsa ir ļoti kontrastējošas. Piemēram, ja kādam ir skotopiskā jutīguma sindroms, melns teksts uz baltas lapas var pārvietoties, mainīties vai sarukt. Daudzi eksperti ir uzskatījuši, ka šis traucējums ir saistīts ar disleksiju, bet citi domā, ka abas problēmas parasti nav saistītas.
Ir arī citi simptomi, kas saistīti ar skotopiskās jutības sindromu, tostarp nakts aklums un jutība pret gaismu. Daudziem cilvēkiem var būt arī šaurāks redzes lauks un grūtības koncentrēties, un viņiem var rasties galvassāpes, mēģinot lasīt. Visi šie simptomi kopā var radīt grūtības pievērst uzmanību, kas var apgrūtināt visas mācīšanās aktivitātes.
Daudziem cilvēkiem ar skotopiskā jutīguma sindromu ir lielas grūtības iemācīties lasīt. Dažādu gadījumu smagums ir ļoti atšķirīgs, taču dažiem studentiem var būt gandrīz neiespējami redzēt lielāko daļu teksta. Kad cilvēki ir ļoti jauni, skolotājiem un citiem var būt grūti saprast, kas izraisa viņu lasīšanas problēmas. Skolotāji var vienkārši uzskatīt, ka skolēni necenšas pietiekami daudz vai ka viņi cieš no citiem traucējumiem.
Viena no visizplatītākajām skotopiskā jutības sindroma ārstēšanas metodēm ir krāsainu briļļu lēcu lietošana. Dažādiem slimniekiem piemērotā šo lēcu krāsa atšķiras, un var būt grūti atrast perfektu izvēli. Daži cilvēki arī gūst labumu no teksta ievietošanas datora ekrānā un fona un priekšplāna krāsu atšķirību pielāgošanas. Parasti dažādi gadījumi labāk reaģē uz ārstēšanu nekā citi.
Piemērotas ārstēšanas atrašanai var būt milzīga ietekme uz skotopiskā jutīguma sindroma slimnieku dzīvi. Daži spēj pilnībā novērst simptomus, un viņi var būt šokēti, jo viņi nekad nav sapratuši, cik slikti viņi redz lietas. Pēc ārstēšanas daudziem slimniekiem var būt ievērojami labāki rezultāti skolā vai darbā.
Pastāv nelielas pretrunas par iespējamo saistību starp šo sindromu un disleksiju. Daži to uzskata par disleksijas veidu, savukārt citi saka, ka tā ir drīzāk tīra redzes problēma, kurai nav nekādas saistības ar citu stāvokli. Šī definīcija joprojām attīstās, un, iespējams, būs nepieciešams vairāk zinātnisku pētījumu, lai sniegtu galīgu atbildi.