Slāpekļa oksīds ir ķīmisks savienojums, ko dabiski rada gan cilvēki, gan dzīvnieki. Tā ir viena no vienkāršākajām saliktajām gāzēm, kuras sastāvā ir tikai viens slāpeklis (N) un viens skābeklis (O), kas dod tai NO ķīmisko formulu. Bezkrāsainā gāze ir atrodama arī gaisā un nāk no fosilā kurināmā un automašīnu emisijām un kļūst par piesārņotāju. 1992. gadā slāpekļa oksīds tika nosaukts par “Gada molekulu”, jo pētījumi par gāzi palīdzēja attīstīties tādās jomās kā imunoloģija, neirozinātne un fizioloģija.
Slāpekļa oksīda atklāšanā liela atzinība tiek piešķirta Džozefam Prīstlijam, angļu teologam un garīdzniekam, kura interese par zinātnēm arī lika viņam atklāt skābekli. Sākotnēji Priesteris ķīmisko savienojumu sauca par slāpekļa gaisu, kad viņš to atklāja 1772. gadā, un klasificēja to kā toksisku gāzi, kas atrodas gaisā. Pagāja vairāk nekā divus gadsimtus vēlāk, 1987. gadā, kad tika noskaidrots, ka gāze dabiski atrodas cilvēka organismā un arī to ražo.
Viena no svarīgākajām slāpekļa oksīda funkcijām organismā ir “ziņojumu” jeb signālu pārraidīšana starp šūnām noteiktu procesu veikšanai. NO ir īpaši svarīgs, lai regulētu un nodrošinātu asins plūsmu noteiktās ķermeņa daļās, kad tas ir nepieciešams. Piemēram, kad cilvēka atklātajām rokām ir vajadzīgas asinis, lai tās būtu siltas, asinsvadi dos signālu NĒ, kas pēc tam nodos ziņojumu muskuļiem. Savukārt muskuļi atslābināsies, izraisot asinsvadu paplašināšanos un ielaižot vairāk asiņu. NO arī palīdz organismam samazināt asins plūsmas līmeni, kad tas ir ērti.
Kultūristi ir izmantojuši slāpekļa oksīda īpašo spēju palielināt asinsriti, nelietojot NO uztura bagātinātājus, lai nodrošinātu vairāk asiņu muskuļus un padarītu tos lielākus. Diemžēl pārmērīgs NO daudzums kļūst par brīvajiem radikāļiem, kas var iznīcināt šūnas un nodarīt organismam vairāk ļauna nekā labuma. Pētījumi liecina, ka NO var izraisīt blakusparādības, piemēram, caureju, sliktu dūšu un smagu vājumu. Sliktākos gadījumos var rasties arī aritmija vai neregulāra sirdsdarbība.
Mērenos un noteiktos daudzumos slāpekļa oksīds ir noderīgs pacientiem, kuri cieš no hipertensijas, un palīdz novērst artēriju aizsērēšanu. 1989. gadā tika arī pierādīts, ka šūnas, ko sauc par makrofāgiem, izmanto savienojumu, lai iznīcinātu noteiktas baktērijas un ļaundabīgās šūnas organismā. Slāpekļa oksīds ir izmantots arī tiem, kam ir erektilā disfunkcija.