Pneimonija ir plaušu audu infekcija, ko izraisa baktērijas, sēnītes, vīrusi vai parazīti. Gaisa kabatas plaušās piepildās ar strutas un šķidrumu, apgrūtinot elpošanu un skābekļa uzsūkšanos. Ja stāvoklis netiek ārstēts, var rasties smaga pneimonija; infekcija var pārvietoties pa asinsriti un citos orgānos. Pneimonija ir smaga un dzīvībai bīstama slimība, un tiem, kam ir simptomi, nekavējoties jākonsultējas ar ārstu.
Pneimonija ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē, un šai slimībai ir vairāk nekā 50 variāciju. Smags gadījums var attīstīties cilvēkiem, kuri jau ir uzņēmīgi pret slimību nesenas vīrusu infekcijas dēļ, ja viņiem ir plaušu vai sirds slimība, viņi ir smēķētāji vai alkoholiķi vai pārmērīgi lieto narkotikas. Arī vecāka gadagājuma cilvēkiem, grūtniecēm, zīdaiņiem un hospitalizētām personām ir lielāks risks saslimt ar smagu pneimoniju. Ārsti parasti var dzirdēt šķidruma uzkrāšanos plaušās, vienkārši klausoties cilvēka elpošanu caur stetoskopu.
Sākumā pneimonijas simptomi var atdarināt saaukstēšanās vai gripas simptomus. Smagas pneimonijas slimniekiem dažas dienas parasti ir augsts drudzis, kas sasniedz 102 grādus vai vairāk. Var būt arī muskuļu sāpes un sāpīgums, un pacientiem parasti ir smags klepus, kas izdala krēpu, dažreiz ar asinīm. Daudziem pacientiem ir pārmaiņus svīšana un drebuļi, un viņu āda var iegūt zilu vai purpursarkanu nokrāsu skābekļa absorbcijas trūkuma dēļ. Smagas pneimonijas slimniekiem visievērojamākā atšķirība ir grūtības elpot un sāpes krūtīs.
Smagas pneimonijas cēloņi ir dažāda veida baktērijas, sēnītes un vīrusi. Streptococcus pneumoniae, Staphylococcus aureus un legionella pneumophila mēdz izraisīt vissmagākās pneimonijas formas. Šīs baktērijas un vīrusi var izraisīt abscesu veidošanos plaušās, izraisot smagus bojājumus un pat plaušu audu nāvi.
Nekropole jeb plaušu audu nāve nav vienīgā problēma, kas var rasties, ja smaga pneimonija netiek ārstēta pārāk ilgi vai cilvēka ķermenis slikti reaģē uz antibiotikām. Elpošanas mazspēja un akūts respiratorā distresa sindroms var rasties arī tad, ja plaušas ir inficētas. Bakterēmija var rasties arī tad, ja asinsrite tiek inficēta ar baktērijām, kas ļauj slimībai izplatīties visā ķermenī. Daži pneimonijas veidi var izraisīt pleiras izsvīdumu vai empiēmu, kas ir tad, kad starp plaušu membrānas slāņiem uzkrājas strutas vai šķidrums.