Spicera kosmiskais teleskops ir infrasarkanais kosmosa teleskops, pēdējais no četriem kosmosa teleskopiem, kas tiks palaists NASA Lielo observatoriju programmai. Iepriekšējie trīs teleskopi, kas tika palaisti šai programmai, bija Habla kosmiskais teleskops (1990. gadā), Čandras rentgenstaru observatorija (1991. gadā), Komptonas gamma staru observatorija (1999. gadā). Katrs no tiem specializējas kādā elektromagnētiskā spektra daļā.
Spicera kosmiskais teleskops ir nosaukts Dr. Laimena Spicera, jaunākā, vārdā, kurš radīja ideju par kosmosa teleskopiem 1940. gadu vidū. Nosaukums bija unikāls, jo tas tika iegūts no konkursa, kas bija atvērts plašai sabiedrībai, nevis no izcilu astronomu padomes. Laimans Špicers nomira 1997. gadā, tāpēc viņš nekad nevarēja redzēt, kā kosmosā tiek palaists viņa vārds teleskops.
Infrasarkanā gaisma ir gaisma, ko rada siltums. Tas ir nedaudz mazāk enerģisks nekā spektra vizuālā daļa ar nedaudz garāku viļņa garumu mikrometru zonā. Katra zvaigzne izstaro infrasarkano starojumu lielos daudzumos, ļaujot Spicera kosmiskajam teleskopam novērot visu, ko spēj optiskais teleskops, un nedaudz vairāk.
Tā kā infrasarkanā gaisma cilvēkiem ir neredzama un neatbilst nevienai mums pazīstamai krāsai, Spicera atgrieztajiem attēliem tiek piešķirta nepatiesa krāsa, lai zinātnieki tos varētu interpretēt. Špicers ir īpaši slavens ar saviem iespaidīgajiem Andromedas galaktikas kadriem, kas atrodas tikai divus miljonus gaismas gadu attālumā no Zemes — Piena ceļam tuvākā galaktika.
Spicers ir slavens arī ar to, ka ir pirmais teleskops, kas uztver reālo gaismu no eksoplanetas, ko tas izdarīja 2005. gadā, taču nepārveidoja to īstā attēlā. 2004. gadā Špicers novēroja vāju zvaigzni, ko daudzi zinātnieki uzskata par jaunāko, kas jebkad ir attēlots. Viens no Špicera primārajiem uzdevumiem ir novērot YSO (jaunos zvaigžņu objektus) un tā sauktās zvaigžņu audzētavas.
Spicera kosmiskā teleskopa attēli ir pieejami sabiedrībai un žurnālistikas nolūkiem bez maksas, un tie ir publicēti prestižajā žurnālā Nature, kā arī daudzos citos.