Spoku vārds ir vārds, kas tiek izdomāts, bieži vien kļūdaini, bet tomēr kļūst par valodas sastāvdaļu. Viens no slavenākajiem spoku vārdiem ir “dord”, ko nejauši izveidoja vārdnīcu redaktori 1930. gados. Tā kā vārdnīcas ir valodas standarta autoritātes, šādus vārdus var pieņemt bez šaubām. Daži spoku vārdi un spoku frāzes ir radušies nepareizas darba tulkojuma dēļ angļu valodā no tā oriģinālvalodas. Citus izgudroja rakstnieki, un tie kļuva par valodas daļu, izmantojot populāru lietojumu.
Vārdi parasti nonāk valodā, jo ir jānosauc lieta vai jēdziens. Tādā valodā kā angļu valoda tie bieži ir atvasināti no vārdiem agrākās valodās, piemēram, franču, latīņu vai grieķu valodā. Citreiz neoloģisms vai jaunvārds tiek izveidots, mainot vai apvienojot jau esošos vārdus. Spoku vārds ir atšķirīgs; to parasti nerada šie procesi, bet gan tas ir pilnībā izgudrots, dažreiz nejauši. Neskatoties uz to, tas tiek lietots, kļūstot par “īstu” vārdu.
Vispazīstamākais spoku vārda piemērs ir “dord”. Šo vārdu nejauši izveidoja Vebstera vārdnīcas redaktori pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Redaktors iesniedza piezīmi vārdnīcas saīsinājumu sarakstam, minot “D vai d” kā ķīmiķu saīsinājumu “blīvumam”. Korektūras kļūdas rezultātā “dord” tika norādīts kā blīvuma sinonīms. Vēlāk redaktori noņēma šo ierakstu, taču ne pirms tam, kad šis vārds bija lietots citur, dīvaini vai citādi.
Vēl viena izplatīta spoku vārda forma ir “spoku frāze”, piemēram, slavenā “stikla tupele” no pasakas “Pelnrušķīte”. Neskatoties uz šādu apavu bīstamo nepraktiskumu, stikla tupele ir kļuvusi par klasiskā stāsta galveno iezīmi. Zinātniekiem ir aizdomas, ka šī detaļa tika izveidota, sajaucot franču vārdu vair jeb kažokādu ar verre, stiklu, kad stāsts pirmo reizi tika atveidots angļu valodā. Bībelē ir līdzīgi nepareizi tulkojumi, piemēram, Ēdenes dārzā ievieto ābolu — augli, kura dzimtene nav Tuvie Austrumi. Iespējams, tas ir rezultāts, tulkojot latīņu vārdu malum, kas nozīmē gan “ļaunums”, gan “ābols”.
Saskaņā ar Roberta Hendriksona enciklopēdiju Vārdu un frāžu izcelsme, spoku vārds var rasties no muļķīga vārda, ko izdomājis rakstnieks. Lielisks piemērs ir “jabberwocky”, ko izgudroja Lūiss Kerols savam dzejolim ar tādu pašu nosaukumu. Angļu valodai ir pievienojušies arī vairāki citi muļķīgi vārdi no Kerola dzejoļa, tostarp “chortle”, sava veida smiekli. Vēl viens piemērs ir “panjandrum”, ko 18. gadsimta rakstnieks Semjuels Fūts izdomājis muļķīgā fragmentā. Lai gan Fūts vēlējās padarīt savu fragmentu neiespējamu iegaumēt, vārds panjandrum, kas nozīmē pretenciozs ierēdnis, tomēr kļuva neaizmirstams.