Vai leksikogrāfi kādreiz kļūdās vārdnīcās?

Leksikogrāfi tos sauc par “spoku vārdiem” — būtībā vārdiem, kas uzziņu darbos parādās kļūdas dēļ. Visslavenākais spoku vārds, iespējams, ir “dord”, kas tika iekļauts Vebstera jaunās starptautiskās vārdnīcas otrajā izdevumā 1934. gadā. Šajā vārdnīcā vārds “dord” ir definēts kā fiziķu un ķīmiķu lietotais blīvuma sinonīms. Ieraksts acīmredzot izvairījās no korektoru uzmanības un palika vārdnīcā līdz 1939. gadam, kad griezīgs redaktors to atzīmēja kā viltotu, tomēr izmaiņas faktiski tika veiktas tikai 1947. gadā. Šķiet, ka “Dord” vārdnīcā ir ieslīdējis, kad frāze “D vai d” (blīvuma saīsinājumi) nejauši tika pārrakstīta kā viens vārds, un radās “dord”.

Mūsdienās daudzi jaunradīti vārdi (neoloģismi), kas izveidoti internetā, atrod leģitimitāti vārdnīcās, piemēram, mēmi, NSFW un jeggings.

There’s a word for that:

Ghost words often originate because of a misinterpretation, a mispronunciation, or from typographical or linguistic confusion.
Kad spoku vārds ir autoritatīvi publicēts, to var plaši kopēt, un var paiet ilgs laiks, līdz tas tiek izdzēsts no lietojuma.
Terminu “spoku vārdi” 1886. gadā ieviesa profesors Valters Viljams Skīts savā ikgadējā uzrunā kā Filoloģijas biedrības prezidents.