Sprādzienbīstamības robeža ir mērījums, kas norāda konkrētas gāzes daudzumu, kam jābūt gaisā, lai maisījums būtu uzliesmojošs vai degošs. Šo mērījumu parasti norāda procentos, un tam parasti pievieno temperatūras un spiediena indikatoru, kurā šis mērījums ir precīzs. Gan temperatūra, gan spiediens var mainīt šo skaitli, tāpēc standartizācija ir svarīga, salīdzinot dažādu ķīmisko vielu robežas. Sprādzienbīstamības robeža bieži tiek norādīta divos dažādos veidos: apakšējā sprādzienbīstamības vai uzliesmojamības robeža, kas norāda minimālo degšanai nepieciešamo sprādzienbīstamības robežu, un augšējā sprādzienbīstamības vai uzliesmošanas robeža, kas norāda maksimālo daudzumu, kas var būt, lai maisījums būtu uzliesmojošs.
To sauc arī par uzliesmojamības robežu, sprādzienbīstamības robeža parasti norāda konkrētas gāzes vai ķīmiskas vielas daudzumu, kam jābūt gaisā, lai maisījums būtu uzliesmojošs. Dažādām gāzēm ir dažādas sprādzienbīstamības robežas, un šo dažādo robežu izpratne ir svarīga pareizai ventilācijai jebkurā vidē, kurā tiek izmantotas šādas gāzes. Gāzes sprādzienbīstamības robeža ir norādīta vai nu kā divas dažādas vērtības, augšējā un apakšējā robeža, vai kā diapazona izteiksme starp šīm divām robežām.
Gāzes zemākā sprādzienbīstamības robeža ir gāzes procentuālais daudzums, kam jābūt klāt, lai tā kļūtu degoša. Jebkurš gāzes daudzums, kas ir mazāks par šo procentuālo daļu, tiek uzskatīts par “pārāk vāju”, lai kļūtu degošs. Tas ir svarīgi potenciāli uzliesmojošu gāzu uzglabāšanai, un lielākā daļa noteikumu nosaka, ka pareizai ventilācijai jānodrošina daudzums, kas nepārsniedz 25% no šīs zemākās sprādzienbīstamības robežas.
Gāzes augšējā sprādzienbīstamības robeža ir lielākais šīs gāzes daudzums, kas var būt, lai gāze paliktu degoša. Ja šī robeža tiek pārsniegta, maisījums tiek saukts par “pārāk bagātu” un vairs pareizi nedeg. Šī vērtība ir svarīga mašīnbūvei un citiem darbiem, kuros tiek izmantota degoša gāze, lai nodrošinātu, ka maisījumi pareizi reaģē dažādiem lietojumiem.
Gāzes sprādzienbīstamības robeža parasti ir atkarīga no spiediena un temperatūras, kādā šī gāze atrodas. Augstāka temperatūra samazina apakšējo robežu un palielina augšējo robežu, radot plašāku diapazonu, kurā gāzes ir sprādzienbīstamas. Augstāks spiediens tomēr palielina abas vērtības, bet uzliesmojošas gāzes, kas atrodas augstākā spiedienā, var izraisīt sprādzienbīstamu aizdegšanos. Tāpēc gāzes sprādzienbīstamības robeža parasti tiek norādīta ar temperatūru un spiedienu šai robežai, lai varētu pareizi salīdzināt dažādas gāzes.