Uzliesmojamības robeža ir uzliesmojošas gāzes koncentrācijas diapazons, kas var izraisīt ugunsgrēku, ja tiek nodrošināts aizdegšanās avots. Apakšējā uzliesmojamības robeža norāda mazāko gāzes daudzumu, kas būtu nepieciešams, lai izceltos ugunsgrēks. Otrā skalas galā augšējais gals atspoguļo lielāko iespējamo koncentrāciju, pie kuras varētu izcelties ugunsgrēks. Materiālu drošības datu lapas sniedz informāciju par uzliesmojamības robežām, kā arī citiem svarīgiem raksturlielumiem, lai cilvēki varētu adekvāti sevi aizsargāt.
Pareizos apstākļos daudzas gāzes ir viegli uzliesmojošas. Zem apakšējās robežas nav pietiekami daudz gāzes, lai radītu degšanu. Virs augšējās robežas ir pārāk daudz gāzes, un nav pietiekami daudz skābekļa, lai uzturētu liesmu. Gāzu uzliesmojamības robežas var būt diezgan mainīgas atkarībā no to īpašībām. Piemēram, amonjaks var izraisīt ugunsgrēku, ja tas veido 15–28% no gāzu maisījuma.
Lai noteiktu uzliesmojamības robežu, pētnieki izmanto ideālus apstākļus, un ir svarīgi apzināties, ka reāli apstākļi var izraisīt ugunsgrēku ārpus noteiktā diapazona. Testētāji parasti veic mērījumus aptuveni istabas temperatūrā un vienas atmosfēras spiedienā. Gāze tiek rūpīgi izlaista vidē, kamēr instrumenti mēra maisījuma koncentrāciju. Tiek nodrošināts aizdegšanās avots, lai atrastu vietu, kurā maisījums uzliesmo, ilustrējot zemāko uzliesmojamības robežu. Gāzu maisījumus var atšķaidīt, lai atrastu augšējo robežu.
Slēgtās telpās var būt ļoti viegli sasniegt zemākas uzliesmošanas robežas, kas ir būtisks drošības jautājums. Cilvēki, kuri mazās telpās izmanto tādus produktus kā petrolejas sildītājus, šķīdinātājus un viegli uzliesmojošas līmes, ja neizmanto atbilstošu ventilāciju, var rasties ugunsgrēka risks. Ja apstākļi ir piemēroti, var notikt sprādziens, palielinot īpašuma bojājumu un ievainojumu risku. Pareiza ventilācija ar atvērtiem logiem, ventilatoriem, pārsegi un līdzīgiem instrumentiem var būt ļoti svarīga, lai aizsargātu drošību vidē, kur atrodas uzliesmojošas gāzes, pat ļoti mazos daudzumos.
Uzliesmojamības robeža ir svarīga ne tikai drošības apsvērumu dēļ. Tie ir svarīgi arī tādu sistēmu projektēšanā, kuru darbība ir atkarīga no sadegšanas, piemēram, automašīnu dzinēji. Gāzu maisījumi ir rūpīgi jākalibrē, lai atrastu maisījumu starp liesu un bagātīgu. Dzinējs var būt precīzi konstruēts tā, lai tas darbotos ar noteiktu degvielas maisījumu, un kļūdas var radīt problēmas. Piemēram, ja skābekļa ieplūde ir aizsērējusi, automašīnas dzinējs var nespēt ievilkt pietiekami daudz gaisa, lai tīri sadegtu.