Sprieduma apliecinājums vai sprieduma apliecinājums ir dokuments, kas satur paziņojumus, kas norāda, kā viena persona ir parādā citai personai noteiktu naudas summu. Būtībā sprieduma apliecinājums darbojas kā civilsūdzība. Persona, kas iesniedz šo dokumentu, ir prasītājs, un persona, kurai ir jāatbild, ir atbildētājs. Prasītājam jāparaksta zvērests pie notāra un jāiesniedz tiesā.
Papildus sprieduma apliecinājuma iesniegšanai tiesā, prasītājam ir jāizsniedz atbildētājam. Tas nozīmē, ka prasītājam ir jānoalgo šerifs, cits tiesas darbinieks vai privāts procesa serveris, lai kopā ar pavēsti nosūtītu atbildētājam zvērestu apliecināto apliecinājumu. Pavēstē atbildētājam tiek paziņots, ka viņam noteiktā termiņā, parasti 30 dienu laikā, ir jāiesniedz atbilde uz sprieduma apliecinājumu. Pavēstē atbildētājam ir arī paziņots, ka tiesa lems par labu prasītājam, ja atbildētājs nesniegs atbildi. Procesa serveris pēc tam rakstveidā paziņos tiesai, ka dokumenti ir izsniegti atbildētājam.
Ja prasītājs nenodrošina pienācīgu pakalpojumu, tas izraisīs procesa aizkavēšanos. Tiesa var arī atcelt vai atcelt savu nolēmumu, ja prasītājs pienācīgi neizsniedz sprieduma apliecinājumu. Dažos gadījumos tiesa var piemērot prasītājam sankcijas, ja prasītājs apzināti nesniedz pienācīgu pakalpojumu. Tādēļ prasītājam ir svarīgi nodrošināt, lai atbildētājam tiktu izsniegti dokumenti, kā noteikts likumā.
Prasītājam sprieduma apliecinājumam ir jāpievieno arī citi dokumenti, kas pierāda, ka parāds ir spēkā. Prasītājam nav jāierodas tiesā, ja vien tiesa nepieprasa uzklausīšanu klātienē. Tas parasti notiek, kad atbildētājs iesniedz atbildi, apstrīdot zvērestu apliecinātās prasības. Prasītājam pēc tam būs jāierodas tiesā, jāpierāda pieprasītā summa kā parāds un jāatbild uz visiem atbildētāja izvirzītajiem iebildumiem. Tiesa uzklausīs abas puses un pieņems nolēmumu lietā.
Katrai jurisdikcijai ir īpaši vietējie procedūras noteikumi, kas precizēs, kad var izmantot sprieduma apliecinājumu. Noteikumos arī būs norādīts, kāda informācija prasītājam ir jāsniedz kā daļa no zvērestu apliecinātas liecības. Dažās jurisdikcijās sprieduma apliecinājums netiek izmantots. Tā vietā šajās jurisdikcijās parasti prasītājam ir jāiesniedz tradicionāla tiesas sūdzība vai lūgumraksts.