Starptautiskās komerctiesības ir noteikumu kopums, kas pārrauga pārdošanu starp uzņēmumiem, ja darījumā ir iesaistīta vairāk nekā viena valsts. Šī joma ir starptautisko tiesību nozare, un tai ir liela ietekme uz pasaules ekonomisko attīstību, īpaši uz pasaules tirgu asimilāciju. Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma līgumiem ir noteikumu un rīcības kodekss, saskaņā ar kuru darbojas starptautiskās komerctiesības.
Likums nosaka starptautiska komerclīguma nozīmi, kurā darījuma dalībnieki piekrīt noteiktām vadlīnijām par iekļaušanos ārējā tirgū. Starp šīm vadlīnijām ir līgumi par tiešu eksportu, ārvalstu pārstāvja izmantošana pārdošanai un izplatīšanai, spēku apvienošana ar ārvalstu īpašumā esošu uzņēmumu un personas identificēšana, kas franšīzes veic uzņēmējdarbībai ārvalstī. Šādi punkti nodrošina, ka gan pircējs, gan pārdevējs zina, ko sagaidīt no darījuma, un ka katra puse apzinās savus pienākumus saskaņā ar starptautiskajām uzņēmējdarbības tiesībām.
Starptautisko komerctiesību principi paredz vēl vairākus noteikumus, kas jāievēro uzņēmumiem, kas veic darījumus. Abas puses noslēdz preču pārvadājuma līgumu, kurā ir noteikts, kā pārdodamā prece tiks nogādāta no pārdevēja līdz pircējam. Nav nekas neparasts, ka preces ir bojātas vai pazudušas. Šādos gadījumos ir izstrādāti noteikumi, kas garantē katras puses atbildību un atbildību saskaņā ar likumu.
Preču nozaudēšanas vai sabojāšanas gadījumos starptautiskās komerctiesības nosaka, ka iesaistītās puses var iesūdzēt atbildīgo pusi. Termins “atbildīgā puse” dažādos līgumos būs atšķirīgs. Dažos gadījumos tas var būt pircējs; citās — pārdevējs; un vēl citos gadījumos tas var būt uzņēmums, kas tika nolīgts preču transportēšanai. Pastāv starptautisko komerctiesību līguma veids, ko sauc par “bezmaksas uz kuģa” (FOB) pārdošanu, kurā jebkurai pusei, kas konosamentā ir norādīta kā nosūtītājs, ir tiesības iesūdzēt pārvadātāja uzņēmumu.
Atkarībā no līguma noteikumiem un pārdodamo preču veida lielākā daļa pušu, kas noslēdz starptautisko tiesību līgumu, kā aizsardzības līdzekli iegādāsies kāda veida apdrošināšanu. Zaudējumus parasti var atlīdzināt, nodrošinot šo piesardzības pasākumu pirms preču transportēšanas. Likums nosaka, ka apdrošināšanai ir jāatlīdzina tikai tie produkti, kas ir norādīti pavadzīmē un citos nosūtīšanas dokumentos.
Starptautiskās komerctiesības apvieno biznesa pasaules principus ar pamata starptautisko diplomātiju. Aptverot smalkākās tēmas, piemēram, ētisku ienākšanu ārējā tirgū, preču nosūtīšanu un tiesību iesūdzēšanas garantēšanu, likums veido pamatu lielākai ekonomiskai izpratnei. Godīgas tirdzniecības un ētiskas uzņēmējdarbības noteikumu noteikšana ir starptautisko komerctiesību galvenais mērķis.