Starptautiskās vides tiesības attiecas uz līgumiem, statūtiem un tiesu lēmumiem, kuros ir iesaistītas vairākas valstis. Starptautisko vides tiesību aktu uzlabošana un radīšana ir daudzu dabas aizstāvju un vides aizstāvju grupu mērķis, kas uzskata, ka ir jāizmanto visaptveroša globāla pieeja, lai apturētu vides apdraudējumu palielināšanos. Ir vairāki dažādi veidi, kā izveidot vides tiesību aktus, tostarp izmantojot protokolus un līgumus, starptautiskās tiesas, piemēram, Starptautiskā tiesa (ICJ), un paražu tiesības.
Daudzi uzskata, ka starptautiskās vides tiesības ir vēl svarīgākas vides aizsardzībai nekā valsts tiesību akti. Ja visām valstīm ir viena un tā pati planēta, vienas valsts nodarītais kaitējums var ātri izjaukt tās kaimiņu veselību, iztiku un mierīgu pastāvēšanu. Jebkuras valsts neapdomīga vides izmantošana var izraisīt postījumus visiem, vai nu dabas resursu izsīkšanas, izzušanas vai siltumnīcefekta gāzu emisiju dēļ. Izveidojot starptautiskos vides tiesību aktus, valstis var apvienoties, lai segtu ilgtspējīgas prakses radītās izmaksas un izaicinājumus.
Vides tiesību akti var aptvert daudzas dažādas jomas. Dabas resursu, tostarp fosilā kurināmā, minerālu un saldūdens, ilgtspējīga izmantošana un apsaimniekošana ir svarīga daudzu starptautisku līgumu sastāvdaļa. Svarīgs faktors ir arī kopējai videi nodarītā kaitējuma novēršana, piemēram, gaisa vai ūdens piesārņojuma, sausināšanas un mežu izciršanas dēļ. Sadarbības programmas, kas ietver iespējamo vides apdraudējumu zinātnisku izpēti, piemēram, bioloģiskās daudzveidības pētījumi, var būt starptautisko vides tiesību aktu rezultāts. Starptautiskie vides likumdevēji var apsvērt arī draudus cilvēku drošībai, piemēram, kodolatbruņošanos un mīnu likvidēšanu.
Ir vairāki dažādi vides tiesību avoti. Līgumus bieži veido daudznacionālas organizācijas, kas sanāk galvenokārt, lai apspriestu vides tiesību aktu izveidi sanāksmēs, kas pazīstamas kā konvencijas. Daudzi mūsdienu vides likumi ir izstrādāti no konvencijām, kas izveidotas Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) aizgādībā. Apvienoto Nāciju Organizācija arī spēlē lielu lomu vides tiesību izveidē, pamatojoties uz tiesas precedentu, jo visievērojamākā starptautiskā tiesa, ICJ, ir ANO spārns.
Paraža ir vēl viens svarīgs starptautisko vides tiesību avots. Likumi, kas izveidoti pēc paražas, balstās uz ilgstošiem, bet ne vienmēr oficiāliem uzvedības standartiem starp valstīm un starp valstīm. Pierastas uzvedības piemērs, kas var novest pie formāla starptautiska tiesību akta, ir kaimiņvalstu vadītāju informēšana, ja kopīgajos ūdeņos ir notikusi naftas noplūde. Tiesu lēmumi, līgumi un protokoli var izmantot paražu kā pamatu tiesību radīšanai.