Naratīvā zinātniskā literatūra ir rakstīšanas žanrs, ko dažkārt dēvē par radošo zinātnisko literatūru, jo tajā ir apvienoti radošās rakstīšanas elementi ar faktu sakarību, kas nepieciešama, lai izveidotu zinātnisko darbu. Šis žanrs sastāv no rakstīšanas, kuras pamatā ir faktiski, bet rakstīts ar radošu elementu, kas ļauj uzlabot paša rakstīšanas plūsmu un pievilcību. Stāstījuma zinātniskā literatūra var būt biogrāfija, eseja, memuāri, personīga eseja vai noteikta veida žurnālistika. Šis žanrs ir diezgan jauns, ja salīdzina ar zinātnisko literatūru, un, žanram augot, šī rakstīšanas veida analīze ir kļuvusi spēcīgāka.
Daudzu stāstījuma rakstnieku mērķis ir apvienot notikumu faktu stāstīšanu vai analīzi kopā ar rakstīšanu, kas vairāk līdzinās radošajai fantastikai. Stāstījums var ietvert tēlainu valodu, no kuras bieži vien izvairās cita veida zinātniskajā literatūrā; var izmantot metaforas un līdzības, un rakstnieks vairāk uzmanības pievērsīs tam, lai rakstītu tādā veidā, kas ir izklaidējošs un labi konstruēts, lai panāktu notikumu faktisku izstāstīšanu, kā arī radošu prezentāciju. Persona, kas raksta, piemēram, memuārus, būtībā pastāstīs notikumus tādus, kādi tie ir notikuši, taču viņi var izmantot vairāk stāstījuma stilu, tostarp izmantot dialogu, notikumu analīzi, stāsta stāstu no noteikta skatupunkta, lai izveidotu hibrīda stāstu. kas ietilpst naratīvās literatūras kategorijā.
Ceļojumu rakstnieks var pastāstīt stāstu par saviem ceļojumiem pa noteiktu pasaules daļu, aprakstot notikumus tā, kā tie notika, taču veids, kā rakstnieks šos notikumus izklāsta, noteiks, vai tas tiks uzskatīts par daiļliteratūru vai stāstījumu. Ja rakstnieks izvēlas saistīt faktus stāstā līdzīgā veidā, rakstot sevi tā, it kā viņi būtu sava stāstījuma varoņi, raksts, visticamāk, ietilpst stāstījuma zinātniskās literatūras kategorijā. Ja gluži otrādi, rakstnieks izvēlas rakstīt tā, lai tikai fakti tiktu pasniegti vairāk dokumentālā stilā, visticamāk, rakstītais tiks klasificēts vienkārši kā daiļliteratūra.
Biogrāfijās un memuāros var būt patiesi notikumu apraksti, taču dažos gadījumos nosaukumi, atrašanās vietas un citas stāsta detaļas var tikt mainītas dažādu iemeslu dēļ. Tas vien nekvalificē rakstīšanu kā stāstījuma zinātnisko literatūru, lai gan, ja ar to tiek apvienoti citi stāsta elementi, raksts var nonākt šajā kategorijā. Ja notikumu secība ir saīsināta vai citādi nedaudz mainīta, lai pielāgotos kopējam stāstījumam, rakstīšanu var apzīmēt kā radošu daiļliteratūras darbu vai pat daiļliteratūru.