Stratēģiskās partnerības līgums ir līguma vienošanās starp diviem uzņēmumiem vai organizācijām, lai strādātu kopā, lai gūtu savstarpēju labumu. Šie līgumi parasti neietver pilnas partnerības izveidi vai divu uzņēmumu apvienošanos. Parasti tā ir vienošanās, kas ļauj sadarboties starp dažādām biznesa vai valsts iestādēm, neietekmējot katra partnera organizatorisko integritāti. Stratēģiskās partnerības līgums var tikt noslēgts, lai atrisinātu konkrētu biznesa vai sociālo izaicinājumu. Dažreiz šādi līgumi attiecas uz mazāk formāliem un koleģiālākiem centieniem atrisināt problēmas, ar kurām saskaras organizācijas vai uzņēmumi.
Stratēģiskās alianses ir samērā izplatītas rūpniecībā, un tās notiek arī starp valdības aģentūrām. Vairumā gadījumu stratēģiskās partnerības līgums tiek kaldināts, lai dotu katram partnerim brīvību piesaistīt dažādus dalībniekus noteikto uzdevumu veikšanai, vienlaikus saglabājot katra dalībnieka autonomiju. Spēju kopīgi risināt biznesa vai kopienas problēmas bieži vien veicina oficiāla vienošanās, kas ļauj stratēģiski izvietot darbaspēku un aprīkojumu problēmas risināšanai.
Apvienoto zināšanu un kapacitātes jomu mobilizācija ir izplatīts iemesls stratēģiskās partnerības nolīguma noslēgšanai. Piemēram, programmatūras ražotājs var izveidot stratēģisku aliansi ar klēpjdatoru ražotāju, lai veiktu kopīgas reklāmas, kas gūst labumu abiem partneriem. Abiem var būt liela kopīga interese par līdzīgu tirgus nišu, taču katrs var izmantot savus talantus vai spējas konkrētajam izaicinājumam.
Šāda partnerība pieļauj sadarbības centienus, vienlaikus saglabājot partneru esošo organizatorisko struktūru. Lai gan sadarbībā iesaistītie īpašumi vai cilvēkresursi var tikt risināti stratēģiskās partnerības līgumā, partneri, visticamāk, nemainīs savas attiecīgās juridiskās struktūras. Tā vietā tiktu saglabāta katra partnera autonomija, vienlaikus pieļaujot produktīvu sadarbību.
Šo partnerības formu var formalizēt ar saistošu līgumu. Ja tā, tad tas parasti tiek darīts, lai nodrošinātu atbilstību juridiskajiem un ētikas standartiem. Vēl viens līguma formalizēšanas iemesls ir ļaut līgumā noteikt īpašuma tiesības vai nodrošināt tiesisko aizsardzību, piemēram, nodrošināt katra partnera atbildības aizsardzību.
Sadarbības līgumi var notikt arī neformālā līmenī. Līguma partneri var sanākt kopā, lai izstrādātu stratēģisku reakciju uz dažādām sociālajām vai kopienas problēmām. Sociālo pakalpojumu organizācijas vai labdarības organizācijas var sadarboties vietējā, reģionālā vai valsts līmenī. Katra partnera misiju var izklāstīt nesaistošā formā. Dažreiz šāda veida sadarbība tiek veidota, lai veicinātu informācijas apmaiņu starp aģentūrām vai valdībām.