Strukturāla kļūme rodas, ja konstrukcija, piemēram, ēka, sabrūk vai fiziski sabojājas kādā līdzīgā veidā. Strukturālām atteicēm ir daudz iemeslu, gan dabisku, gan cilvēka radītu. Dažos gadījumos pie vainas var būt ēkas projektēšana vai faktiskā konstrukcija, savukārt citos gadījumos iemesls ir nolaidība, pārslodze vai dabas stihija. Sensori un matemātiskie modeļi tiek izmantoti ēku projektēšanā un uzturēšanā, lai samazinātu un uzraudzītu konstrukciju bojājumu iespējamību.
Kad ēka tiek būvēta, projektā tiek ņemts vērā mehāniskās slodzes vai spriedzes apjoms, ar kādu tā varētu piedzīvot. Iespējamā stresa faktori ir ēkas forma un paredzētais lietojums — piemēram, daudzstāvu biroju ēka fiziski atšķiras no daudzlīmeņu autostāvvietas vai vienstāva dzīvojamās mājas. Katra no šīm ēkām atšķirīgi reaģēs uz lielām slodzēm, vēju, lietu un zemestrīcēm.
Svarīgs ir arī materiāls. Piemēram, tērauda karkasi un lielais ēku stikla daudzums, ko izmanto debesskrāpjos, nodrošina šīm augstajām ēkām nepieciešamo elastību, lai tās izturētu liela vēja spēku. Smailes šindeļu jumti uz mājām aukstā klimatā ļauj sniegam noslīdēt, nevis uzkrāties lielās slodzēs un radīt svaru, kas var izraisīt jumta sabrukšanu — bieži sastopamu konstrukcijas bojājumu veidu. Lai gan ķieģeļu ēkas ir mazāk pakļautas ugunsgrēkam nekā koka ēkas, tās var būt bīstamākas zemestrīces gadījumā, jo smagais mūris var sabrukt un radīt bīstamu apdraudējumu tajā esošajiem.
Konstrukcijas kļūme var rasties projektēšanas kļūdu dēļ, ja ēkas projektētāji nav ņēmuši vērā tās atrašanās vietu, formu un paredzēto lietojumu. Tas var rasties arī nolaidības vai ēkas nepareizas izmantošanas dēļ, piemēram, noslogojot to ar cilvēkiem, pārsniedzot paredzēto ietilpību, vai liekot svaru no tādiem priekšmetiem kā tehnika. Šos ēkas sabrukšanas gadījumus ir radījis cilvēks, un tos var novērst, projektēšanas procesa laikā matemātiski modelējot iespējamos ēkas spriedzi un ievērojot šīs vadlīnijas visā ēkas kalpošanas laikā.
Dabas katastrofas un laikapstākļu parādības bieži vien var būt grūtāks drauds. Spēcīgi vēji, uguns, lietus vai sniega svars un zemestrīces var izraisīt strukturālus bojājumus. Lai gan šie faktori ir iespējami lielā mērā paredzēti projektēšanas un būvniecības laikā, nelaimes gadījumi joprojām notiek. Negaidīta metāla karkasa elementa korozija ūdens noplūdes dēļ var izraisīt konstrukcijas sabrukšanu. Ēku pamatos izmantoto betona maisījumu nepilnības var izraisīt plaisāšanu un iespējamu kļūmi.
Lai mazinātu šos apdraudējumus, inženieri bieži izmanto sensoru sistēmas, kas uzstādītas konstrukcijā. Ierīces, ko sauc par akselerometriem, var izmērīt vibrāciju un tiek izmantotas, lai novērtētu tiltu funkcijas. Sprieguma un slodzes izraisītu konstrukciju bojājumu noteikšanai var izmantot deformācijas mērītājus un optisko šķiedru. Šīs un citas saistītās sensoru ierīces palīdz inženieriem paredzēt un novērst iespējamu strukturālu bojājumu.