Sūdzības iesniedzējs ir persona, kas iesniedz formālu juridisku sūdzību, lai to izskatītu tiesībaizsardzības iestādes vai tiesa. Atkarībā no apsūdzības veida šos cilvēkus var saukt arī par lūgumrakstu iesniedzējiem vai prasītājiem. Kad tiks iesniegtas oficiālas juridiskās apsūdzības, tiks veiktas vairākas darbības, lai novērtētu apsūdzības un noteiktu, kā ar tām rīkoties. Par nepatiesu apsūdzību iesniegšanu var tikt piemērots sods, jo tiek uzskatīts, ka tas kaitē apsūdzētā reputācijai, kā arī tiek izšķērdēts valdības laiks un resursi.
Civilprocesā sūdzības iesniedzējs vai prasītājs ir persona, kas iesūdz tiesā zaudējumu atlīdzināšanu. Kad tiek iesniegta prasība, ir jāiesniedz pierādījumi, lai pamatotu prasību, un atbildētājam ir iespēja atbildēt uz tiesā izvirzītajām apsūdzībām. Lietu var izskatīt tiesnesis viens pats vai zvērināto tiesa un tiesnesis, tiesai izvērtējot lietas būtību, lai pieņemtu lēmumu par to, vai apsūdzības ir pierādītas un cik lielus zaudējumus piespriest.
Krimināllietās sūdzības iesniedzējs sākotnēji apsūdzības izvirza, bet, ja lieta nonāks tiesā, šo lomu pārņems valdība, jo tā ir puse, kas iesniedz prasību tiesā. Krimināllietās noziegums tiek uzskatīts par noziegumu pret valdību, un persona, kas šajā lietā izvirzījusi apsūdzību, ir vienkārši nozieguma liecinieks, lai gan viņš var būt lietas galvenais liecinieks atkarībā no izskatāmās lietas. .
Apsūdzības var iesniegt vairākos veidos. Policijas iecirkņi var pieņemt ziņojumus un lūgumus izvirzīt apsūdzības no personām, kuras ir piedzīvojušas noziegumus, savukārt tiesas var tieši pieņemt civillietās iesniegtās prasības. Apsūdzībās skaidri jānorāda iespējamā nozieguma būtība. Prasītājiem parasti ir jāparakstās, lai norādītu, ka viņi iesniedz ziņojumu godprātīgi un pilnīgi godīgi.
Ir gadījumi, kad apsūdzības var tikt izvirzītas nepatiesi, lai kādu aizskartu vai radītu neērtības. Kriminālapsūdzības tiek rūpīgi izvērtētas, pirms tās tiek nodotas tiesai, lai apstiprinātu to pamatotību un noteiktu, vai lieta būs pierādāma tiesā. Civilprocesa gadījumā cilvēkiem, iesniedzot prasības, tiek atgādināts un norādījums, ka prasībai ir jābūt derīgai, ar brīdinājumu, ka par bezjēdzīgām prasībām tiesa var uzlikt naudas sodu un citus sodus.