Pēc primārajām vēlēšanām cilvēkiem, kuri izvēlas kandidēt uz ASV prezidenta amatu, Republikāņu un Demokrātu partijas katra rīko nacionālo konventu. Šajā sapulcē tiek izvirzīta persona, kura pārstāvēs partiju un kandidēs Valsts prezidenta vēlēšanās. Daļu no šīs nominācijas nosaka delegāti, kuri pārstāv priekšvēlēšanās vai priekšvēlēšanu vēlēšanu laikā iegūto balsu skaitu. Katrs delegāts ir katra rajona tautas balsojuma pārstāvis. Ir iespējams panākt vairāk individuālo balsu un tomēr iekļūt priekšsacīkstēs ar mazāku delegātu skaitu. Superdelegāts ir kaut kas pavisam cits un ir Demokrātiskās partijas ievēlēta amatpersona, kas var nodot individuālu balsi par savu izvēlēto kandidātu, nebalsojot pilsoņu balsis.
Līdz 1970. gadiem partijas amatpersonas izvēlējās savu prezidenta kandidātu. Priekšvēlēšanās un priekšvēlēšanu sapulces kļuva par galveno metodi, lai cilvēkiem dotu iespēju izvēlēties, kur viņi vēlas kandidēt, neatstājot lēmumu pieņemšanu tikai partijas ziņā. Taču gan republikāņi, gan demokrāti joprojām vēlējās izteikt savu viedokli galīgā lēmuma pieņemšanā, kā rezultātā tika izveidota superdelegāta vai neieķīlāta delegāta loma. Superdelegāti katrai partijai tiek izvēlēti atšķirīgi.
Demokrātiem šobrīd ir 796 superdeleģētie locekļi. Tos veido visi Kongresa demokrātu locekļi, demokrātu gubernatori, Demokrātiskās komitejas locekļi un citas demokrātu ievēlētas amatpersonas. Kopumā ir 4049 superdelegāti un delegāti, un uzvara Demokrātu nominācijā nozīmē iegūt 2025 delegātu balsis. Šie skaitļi var mainīties, un tie ir mainījušies no vienošanās uz vienošanos, pamatojoties uz dažādiem faktoriem. Tehniski demokrāts var uzvarēt nominācijā bez jebkāda superdelegāta atbalsta, taču, ja sacīkstes ir tuvu, šīs balsis var būt ārkārtīgi svarīgas.
Republikāņu partijā ir aptuveni 400 superdeleģēto biedru. Viņus bieži sauc vienkārši par neieķīlātiem delegātiem, jo termins superdelegāts cēlies no Demokrātiskās partijas. Viņiem ir daudz mazāka ietekme, ja vien sacensība nav ļoti cieša, galīgajā prezidenta kandidāta nominācijā.
Daudzi cilvēki uzskata, ka superdeleģēto kandidātu iecelšana un/vai viņu eksistence neatbilst demokrātiskajiem vēlēšanu ideāliem. Superdelegāti stingrās vēlēšanās var apšaubīt tautas gribu, un viņiem nav jāizdara izvēle, pamatojoties uz tautas balsojumu. Citi faktori, piemēram, personiskās attiecības, politiskā nostāja vai vienkārši patīk vai nepatika pret personu, var ietekmēt superdelegāta izvēli. Cilvēki bieži kritizē šo izvirzīšanas procesu, jo tas pilnībā neatspoguļo tautas gribu.