Kas ir supervalūta un vai eiro tāda ir?

Atjaunināts 2026. gada 19. septembrīPublicēts 2022. gada 14. jūlijā 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Supervalūta jeb pārnacionāla valūta ir norēķinu vienība, ko nav emitējusi neviena atsevišķa valsts un kuras vērtību nosaka vairāku rezerves valūtu grozs. Vienīgais reāli darbojošais piemērs ir Starptautiskā Valūtas fonda speciālās aizņēmuma tiesības. Eiro tāds nav: tā ir īsta, daudzvalstu valūta ar savu centrālo banku, nevis grozs.

Atšķirība ir svarīgāka, nekā izskatās. Speciālās aizņēmuma tiesības ir uzskaites vienība, ko fonds piešķir dalībvalstīm un ko centrālās bankas savstarpēji var apmainīt pret reālām valūtām. Ar tām nevar samaksāt veikalā, tās nav neviena banknote, un to vērtību aprēķina no vairāku pasaules valūtu groza, kura sastāvu fonds pārskata reizi vairākos gados. Eiro turpretī ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, tam ir emitents, Eiropas Centrālā banka kopā ar nacionālajām centrālajām bankām, un tam ir pēdējās instances aizdevējs.

Latvijai šajā tēmā ir sava, ļoti konkrēta pieredze. Pēc naudas reformas lats vairāk nekā desmit gadus bija piesaistīts tieši fonda speciālo aizņēmuma tiesību grozam, un tikai no 2005. gada sākuma piesaisti pārcēla uz eiro. Tas nozīmē, ka Latvijas kurss pret dolāru un citām valūtām ilgu laiku svārstījās nevis politiska lēmuma dēļ, bet tāpēc, ka mainījās groza sastāvdaļu savstarpējās attiecības. 2014. gada 1. janvārī Latvija pārgāja uz eiro pēc fiksētas attiecības 0,702804 lati par eiro, un latu maiņu pret eiro Latvijas Banka veic bez termiņa ierobežojuma.

Priekšlikumi radīt īstu globālu supervalūtu ir atkārtojušies kopš 20. gadsimta vidus, un tie atdzīvojas ikreiz, kad dolāra kurss vai ASV politika satrauc lielos rezervju turētājus. Neviens no tiem nav realizēts, un iemesls nav tehnisks. Valūtai vajadzīgs emitents, kas spēj uzņemties zaudējumus, dziļš parāda vērtspapīru tirgus tajā pašā vienībā un juridisks statuss, kas liek to pieņemt maksājumos. Ne viens, ne otrs nerodas no vienošanās starp valstīm, kuras savstarpēji neuzticas.

Tests, kā atšķirt valūtu no uzskaites vienības

Uzdod vienu jautājumu: vai ar to var samaksāt trešajai personai, kura nav piekritusi iepriekš? Ja atbilde ir nē, tā nav valūta, bet gan uzskaites vai norēķinu vienība. Speciālās aizņēmuma tiesības šo testu neiztur, eiro iztur.

Otrs tests ir par vērtības avotu. Ja vienības vērtība tiek aprēķināta no citu valūtu kursiem, tā ir atvasināta vienība. Ja vērtību nosaka pieprasījums pēc pašas vienības un centrālās bankas politika, tā ir patstāvīga valūta.

Ar ko šo jēdzienu jauc

Pirmais sajaukums ir ar kriptovalūtām un korporatīvajiem projektiem, kas sevi pieteikuši kā globālu naudu. Tiem trūkst tieši tā, kas veido valūtu: emitenta ar fiskālu atbalstu un pienākuma tos pieņemt. Digitālais eiro, ko gatavo Eiropas Centrālā banka, arī nav supervalūta, tā ir tā paša eiro digitāla forma.

Otrs sajaukums ir starp rezerves valūtu un supervalūtu. Dolārs ir dominējošā rezerves valūta, bet to emitē viena valsts savām vajadzībām. Tieši šī iezīme, nevis dominance kā tāda, ir tas, ko kritiķi sauc par sistēmas vājo vietu.

Ko tas nozīmē latvietim praksē

Pāreja uz eiro likvidēja kursa risku attiecībā uz mājsaimniecību kredītiem un ikdienas izdevumiem eiro zonā, bet nelikvidēja to vispār. Enerģijas, izejvielu un daudzu importa preču cenas pasaulē joprojām tiek noteiktas dolāros, tāpēc dolāra stiprināšanās ienāk Latvijas cenās pat tad, ja neviens šeit ar dolāriem nerēķinās.

Tāpat kursa risks paliek uzkrājumos un ieguldījumos. Ja pensiju 3. līmeņa vai ieguldījumu fonda portfelī dominē ASV aktīvi, rezultāts eiro ir atkarīgs arī no kursa, neatkarīgi no tā, ka fonda daļas cenu rāda eiro.

Kur skatīt aktuālos datus

Groza sastāvu, svarus un speciālo aizņēmuma tiesību dienas vērtību publicē Starptautiskais Valūtas fonds, un tie tiek pārskatīti periodiski, tāpēc vecos rakstos minētie svari mēdz būt novecojuši. Eiro atsauces kursus pret citām valūtām katru darbdienu publicē Eiropas Centrālā banka, un tieši šos kursus Latvijā izmanto grāmatvedībā un nodokļu aprēķinos. Latvijas rezervju un latu maiņas kārtību skaidro Latvijas Banka.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Finanses un investīcijas Sadaļas jautājumi ar burtu S Ziņot par neprecizitāti