Balstiekārtas trauma ir traumu kopums, ko izraisa drošības jostas kritiens. Drošības siksnas glābj dzīvības, novēršot nopietnas traumas, kas var rasties, cilvēkiem krītot no liela augstuma, taču piekares trauma var būt bīstama, ja tā netiek novērsta. Drošības apmācībā darbiniekiem, kuri izmanto drošības jostas, jāiekļauj reaģēšanas plāns, lai novērstu bažas par atkarības traumu, ātri izglābjot darbiniekus pēc kritieniem.
Vairākas dažādas problēmas veicina apturēšanas traumu. Pirmais ir kritiena spēks, kas var būt smags, ja strādnieks ir piestiprināts pie garas auklas. Daudzi strādnieki dod priekšroku garām drošības līnijām, jo viņi var brīvāk pārvietoties, nevis pastāvīgi piesprādzēties, lai pārvietotos pa objektu. Tomēr auklas garums var padarīt kritienus daudz bīstamākus. Strādniekiem ir jāsabalansē piekares traumu un citu ievainojumu risks kritienu laikā ar vēlmi pēc iespējas brīvāk pārvietoties darba vietā.
Vēl viena problēma ir stāvoklis, kas pazīstams kā ortostatiskā neiecietība. Drošības siksnas parasti ir paredzētas tā, lai darbinieks varētu nokrist vertikālā stāvoklī ar kājām uz leju. Kājās sāks krāties asinis, un uzkabes siksnas var pārtraukt cirkulāciju, īpaši, ja tās nepieguļ pareizi. Tas palēnina asiņu atgriešanos sirdī un var būt letāls pusstundas laikā, ja darbinieks netiek nogādāts.
Piekares traumas riski nebeidzas ar rūpīgu darbinieka nolaišanu drošībā. Ja strādnieks pēc ilgstošas stāvēšanas vertikālā stāvoklī tiek noguldīts guļus ārstēšanai, asinis var atgriezties rumpī, izraisot atteces sindromu. Šajā stāvoklī ātra asiņu reperfūzija bojā audus pacienta ķermenī. Tas var būt bīstami, īpaši, ja pacients ilgu laiku ir bijis atstādināts.
Drošības pasākumi, lai novērstu balstiekārtas traumu, var ietvert rūpīgu darbinieku uzraudzību, kas vienmēr ir piestiprināti pie drošības jostām, lai darbinieki varētu ātri noteikt kritienus. Arī darba vietām ir nepieciešama skaidra, vienkārša politika, kas jāievēro kritiena gadījumā, lai tās varētu ātri rīkoties un ikviens precīzi zinātu, kā rīkoties ārkārtas situācijā. Drošības virsnieks darba vietā var izstrādāt atbilstošu plānu, kā rīkoties ar kritieniem, un viņam jānodrošina personāla apmācība uz vietas. Darbiniekiem, kuri valkā uzkabes, arī jāsaņem atbilstoša izglītība, kā reaģēt uz kritieniem; Vienkārši pasākumi, piemēram, svara pārvietošana siksnā pēc kritiena, var samazināt nopietnu komplikāciju risku.