Svētais templis Jeruzālemē attiecas uz diviem iznīcinātiem ebreju tempļiem, kas kādreiz stāvēja pie Tempļa kalna — mākslīgas platformas ar plakanu virsmu, kas atrodas Jeruzalemes vecpilsētā. Pašlaik šo vietu aizņem divas islāma svētnīcas, klints kupols, kas uzcelts 691. gadā, padarot to par vecāko islāma celtni pasaulē, un Al-Aqsa mošeja, kas uzcelta uz 684. gadā celtās svētnīcas paliekām.
Tā kā šī vieta ir svēta ebreju reliģijā, daži ebreji uzdrošinās pa to staigāt. Tā ir trešā svētākā vieta islāmā. Kā jūs varētu iedomāties, vietne ir reliģisko konfliktu uzliesmojums. Daži ebreji sagaida Trešā tempļa uzcelšanu, vai nu uzskatot to par nepieciešamu ebreju Mesijas atnākšanai, vai arī apgalvojot, ka templis nolaidīsies no debesīm saistībā ar Mesijas ierašanos.
Sākotnējo Svēto templi, domājams, uzcēla karalis Salamans 957. gadā p.m.ē., lai kalpotu savai karalistei. Tomēr apkārtējās teritorijas arheoloģiskajos izrakumos nav izdevies atrast liecības par pilsētas civilizāciju tajā laikā, tā vietā norādot, ka apvidu apdzīvoja ne vairāk kā 5,000 nomadu lopkopju, kas pulcējās ne vairāk kā dažos mazos ciematos. Tomēr leģenda vēsta, ka ķēniņš Salamans uzcēla celtni vietā, kur viņa tēvs, ķēniņš Dāvids, nožēloja grēkus Dievam par to, ka 1) izdarīja grēku, saskaitot Izraēla tautu, ko viņam bija uzdots nedarīt, vai 2) paņēma sievu ķēniņam, kuru viņš bija iekarojis. Pirmais svētais templis ieņēma Mozus telts (pārvietojamas svētnīcas) un Šilo, Nov un Givonas tabernaklu vietu.
587. gadā babilonieši iebruka pilsētā un nodedzināja templi līdz ar zemi. Pēc tam visi ebreji tika nogalināti vai savervēti Babilonijas gūstā. Nākamajās desmitgadēs daudzi ebreji atgriezās, un 537. gadā p.m.ē. tika sākta jauna Svētā Tempļa celtniecība. Tas tika pabeigts 516. gadā pirms mūsu ēras un kalpoja par ebreju reliģijas centru gandrīz sešus papildu gadsimtus. 20. gadā pirms mūsu ēras neebreju romiešu pilnvarotais “ebreju karalis” (kā to paziņoja Romas Senāts) Hērods Lielais uzsāka plašus plato atjaunošanas darbus, paplašinot to līdz pašreizējam izmēram un pilnībā atjaunojot templi. Rezultāts, “Hēroda templis”, joprojām tiek saukts par otro templi, jo upuri turpinājās visu rekonstrukcijas laiku.
70. gadā pirms mūsu ēras romieši apturēja nepārtrauktas ebreju sacelšanās un nolēma nolīdzināt Jeruzalemes pilsētu. Visi ebreji pilsētā tika vai nu nogalināti, vai paverdzināti, un Otrais templis tika iznīcināts. Triumfa arka, kas piemin pilsētas nolaupīšanu, Tita arka joprojām atrodas Romā. Tomēr ebreji bija izpostīti. Lai gan visas Svētā tempļa sienas joprojām stāv pazemē, ir atklāta tikai Rietumu siena, un tā joprojām ir viena no svētākajām vietām jūdaismā, ja ne pati svētākā.